Izlīdzināšanas līmeņi

Lai turpinātu analizēt konkurentu uzvedības modeļus, mums jāapspriež svarīgais izlīdzināšanas jēdziens.

Iespējams, ka pokera vārdnīcā nav neviena cita vārda, kas tiktu tik nepareizi saprasts un lietots. Spēlētāji izmanto šo terminu, lai attaisnotu katru briesmīgu spēli un izskaidrotu visas sarežģītās parādības. Pokera sarunvalodā tas ir kļuvis par izteicienu "kādu apmānīt". Tas ir kļuvis tik neskaidrs, ka, lai to saprastu, mums ir ļoti skaidri jādefinē pats termins.

Izlīdzināšanas jēdziens tiek pārprasts valodas zemteksta dēļ. Kad mēs runājam par "līmeņiem", it īpaši, kad sakām, ka kaut kas atrodas augstākā "līmenī", mēs metaforiski visu noliekam vertikālē. Tāpēc, ja mēs runājam par kaut ko, kas atrodas zemākā līmenī, mēs to redzētu uz zemes, kaut kas augstāks būtu kaut kur debesīs, un, ja tas ir vēl augstāk, tas būtu virs mākoņiem utt. Mēs to varētu pielīdzināt atmosfēras slāņiem. Iedomājieties, ka labi pokera spēlētāji spēlē tik fantastiski augstā "līmenī", ka mums pat nebūtu iespējams aptvert to, kas tikko noticis starp viņiem, tur augšā.

Bet kas ir "līmenis"? Būsim precīzi. Kad mēs izvēlamies vienu līmeni, mēs patiesībā izvēlamies vienu darbību vai stratēģiju. Kad mūsu pretinieks mēģina pretdarboties mūsu stratēģijai, līmenis "virs tā" ir tas, kas pretdarbojas viņa pretstratēģijai. Un virs tā?

Patiesībā virs tā vairs nav nekā augstāka.

Aplūkosim piemēru. Pieņemsim, ka ļoti neizšķirts dēlis beidzas ar šādām kārtīm. 4♥9♥7♣2♣2♦. Bija daudz dažādu zīmējumu, bet tie visi tagad ir pazuduši. Tagad pretinieka gājiens, viņš liek likmes uz katras ielas. Viņš arī mums ir parādījis, ka viņš ir riskants un naudas cilvēks. Šajā gadījumā mūsu pirmais "līmenis" būtu noķert viņa blefu, jo mēs sagaidām, ka viņš atkal liks likmes. Ja dalībnieks ir uzminējis mūsu secinājumus, viņš var vispār neblofēt. Taču, ja mēs to apsteigsim, konsekventi veicot izsaukumus un neķerot nevienu blefu, mēs sasniegsim otro "līmeni". Pieņemsim, ka tagad viņam ir ļoti spēcīga atziņa un viņš sagaida, ka mēs veiksim augsta līmeņa izsoles, tāpēc viņš atgriežas pie savas sākotnējās stratēģijas, lai izturētu šīs pārmaiņas. Tas ir viņa trešais "līmenis". Mūsu trešais līmenis būtu atgriezties pie blefēšanas. Es uzsveru, ka pirmais un trešais līmenis ir identiskas stratēģijas. Kur tad ir atšķirība?

Elastība ir atkarīga no pielāgošanās spējas. Spēlētāji, kuri spēlē pirmajā līmenī, reti kad novirzās no sava līmeņa. Pirmo līmeni raksturo arī tas, ka to spēlē vairums vāju spēlētāju un ka tas prasa zemu informētības līmeni. Otrais līmenis tiek definēts kā pirmā līmeņa pretstratēģija, tā ir kā pirmā līmeņa korekcija. Otrā līmeņa izmantošana ne vienmēr nozīmē elastību līmeņu maiņā. Otrā līmeņa spēlētājs var palikt otrajā līmenī, nepārtraukti ekspluatējot pirmā līmeņa spēlētājus.

Tātad, kad mēs sakām, ka spēle ir sasniegusi 3. līmeni, mēs patiesībā domājam, ka tā ir apzināta izvēle spēlēt 1. līmenī, kad kāds ir izvēlējies spēlēt 1. līmenī ar elastību un zināšanām, ka viņš vienmēr var pāriet starp dažādiem "līmeņiem" atkarībā no tā. spēle. Un virs tā?

Nav nepieciešams runāt par "līmeni" virs 3. līmeņa. Tā ir muļķīga ideja, bet tā liecina par to, ka lielākā daļa cilvēku nesaprot, kā darbojas smalki noregulēta spēle. Kā redzat, teorētiski ir tikai divi līmeņi, bet mēs patvaļīgi nolemjam definēt pirmo līmeni kā līmeni cilvēkiem, kuri nevar piedalīties līmeņošanas spēlē. Teikt, ka kāds spēlē 5. līmeņa spēli, ir bezjēdzīgi. Trešais līmenis ir vienkārši pirmā līmeņa stratēģijas atkārtošana, ceturtais līmenis būtu otrā līmeņa atkārtošana, piektais līmenis - atkal pirmā līmeņa stratēģijas atkārtošana, un tā tālāk.

3. līmenis faktiski ir brīvas plūsmas spēle ar pielāgojumiem starp 1. un 2. līmeni. Pirmā līmeņa spēlētājs gandrīz nekad vai ļoti reti pielāgos savu spēli, otrā līmeņa spēlētājs var arī iestrēgt, izmantojot pirmo līmeni. Trešā tipa spēlētājs ir elastīgs, apzinīgs un prasmīgs, izvēloties situācijas, kurās viņš pārvietojas starp līmeņiem. Augsta līmeņa spēlē var redzēt mijiedarbību starp pirmo un otro "līmeni".

Vissvarīgākais ir zināt, ka izlīdzināšanas spēle ir beigusies. Tā nevirzās augšup un augšup gaisā. Tā ir galīga un uzvarama. Spēlēšana augstā līmenī nav nekas īpašs, kas neļautu jums spēlēt ar viņiem "viņu līmenī". Tiklīdz jūs sasniegsiet apzinātu elastības pakāpi, jums atvērsies tāda pati arēna kā viņiem.

Līmeņu līmeņa noteikšana būtībā ir kā akmens-naftas šķēres. Spēlētājs nojauš, kādu līmeni izvēlēsies pretinieks, un attiecīgi pielāgo savu stratēģiju. Ļoti līdzīgi spēles gaitai. Ja mēs definējam spēles gaitu kā prasmi lasīt un uzminēt pretinieka iepriekš sagatavotos spēles modeļus, tad līdzīgi arī izlīdzināšanas prasme ir spēja paredzēt pretinieka izvēlēto pretstratēģijas modeli.

Kur ir labākā vieta, kur spēlēt pokeru?