Pokerio psichologija. Divi emociju cēloņi, uzkrātās emocijas, to spektrs, izpildījums un emocijas

Ankstesnė knygos „Mental Game of Poker“ dalis: Pokerio psichologija. Emocijos. Galutinis problemos panaikinimas ir blogai funkcionuojantis protas

Divi iemesli, kas izraisa emocijas

Šī nodaļa sākas ar skaidrojumu, kā emocijas izraisa mūsu spēles trūkumi, kas pastāv neapzinātā kompetencē, kurus ietekmē tādas lietas kā bad beat‘ai, kļūdas un zaudējumi. Ir vēl viena vieta, kurā rodas emocijas, kuru ir svarīgi pieminēt – prāts.

Kad vien jūs saprotat, ka jūs ietekmē trauksme, dusmas vai vāja motivācija, jūsu prāts var pastiprināt šīs emocijas. Tātad jūs sākat uztraukties, jo jau esat sākuši uztraukties; jūs tiltinate vēl vairāk, jo saprotat, ka esat dusmīgs; jūsu motivācija vēl vairāk samazinās, jo saprotat, cik maza tā jau ir. Šie papildu slāņi vēl vairāk palielina to emociju daudzumu, ar kurām jums jātiek galā. Tāpēc kļūst vēl grūtāk kontrolēt sevi.

Uzkrātās emocijas

Parasti uzkrājošās emocijas pieaug un samazinās atkarībā no dienas. Kad zaudējat naudas kaudzi, tas vilšanās, kas radās spēlējot, sāk izzust, tiklīdz beidzat spēlēt, līdz galu galā pilnībā izzūd. Dažiem spēlētājiem vilšanās var izzust jau pēc dažām minūtēm, vai, ja diena ir ļoti slikta, tas var aizņemt dažas stundas. Jebkurā gadījumā, nākamreiz, kad sēžaties spēlēt, šķiet, ka vilšanās nekad nav bijusi.

Tomēr dažreiz emocijas pilnībā neizzūd. Šādā gadījumā nākamā spēle nav jauna lapa, jo ir palikušas emocijas no pēdējās reizes, kad spēlējāt. Varbūt tas nešķiet daudz, bet katra papildu emocija (tilts, pārlieku liela pašpārliecinātība, šaubas) nozīmē, ka jūsu lūzuma punkts ir pazeminājies, kā rezultātā būs nepieciešams mazāk emociju, lai sasniegtu šo robežu. Tas nozīmē, ka jūs sāksiet tiltinti ātrāk vai varbūt jūsu prāts aptumsīs pēc dažām lielām bankām.

Tā uzkrājošās emocijas dažu dienu laikā apgrūtina iespēju labi spēlēt gan labos, gan sliktos periodos. Kad šādi periodi ieilgst, smadzenēm kļūst arvien grūtāk un grūtāk “restartēties” un atbrīvoties no pēdējās sesijās uzkrātajām emocijām. Tās uzkrājas pamazām, dienu pēc dienas, līdz tilts notiek jau pirmajā zaudētajā rokā vai līdz pārtraucat spēli, tiklīdz uzvarat dažas iemaksas, jo baidāties tās zaudēt.

Emocijas var uzkrāties nedēļām, mēnešiem un pat gadiem. Ņemsim spēlētāju, kurš uzskata, ka viņam vienmēr neveicas un viņš nesaņem pelnīto veiksmi. Mēnešiem un gadiem ejot, katru reizi, kad viņš zaudē monētas metienu vai fishas suckoutina pret viņu, šīs dusmas kļūst arvien spēcīgākas. Šāda emocionālā bagāža sāk ļoti nospiest un ir neadekvātu reakciju uz situācijām sekas. Tad vienkāršs monētas metiena zaudējums īpaši uztiltina, jo tiek reaģēts ne tikai uz pēdējo zaudējumu, bet arī uz visiem iepriekš notikušajiem.

Uzkrātās emocijas jeb emocionālā bagāža ir sarežģītākā psiholoģiskās attīstības joma. Iemesls tam ir tas, ka pastāvīgi jārisina emocijas, kas radušās pēc šodienas sesijas (zaudējums, kļūdas, liela veiksme), un pie visa tā vēl pievienojas iepriekš uzkrātās emocijas. No mazākās dzirksteles šādas emocijas izlaužas ar tādu intensitāti, ka kontrolēt sevi un domāt skaidri kļūst neiespējami – jūs sākat tiltinti, garīgi izslēdzaties, spēlējot lielā bankā, vai domājat, ka esat pokera dievs. Vienīgais veids, kā kontrolēt sevi un samazināt uzkrātās emocijas šādos brīžos, ir darbs ar sevi tālu no pokera galda. Šāds darbs neatšķiras no jebkura cita mēģinājuma attīstīties kādā sarežģītā pokera jomā. Piemēram, equity vai ICM (Independent Chip Model) aprēķini ir tieši tikpat sarežģīts process, kuru nevar veikt vienlaikus, kad spēlējat.

Emociju spektrs

Emocijām ir noteikts spektrs, kura intensitāte palielinās, tām uzkrājoties. Četras lielās emocijas – dusmas, bailes, motivācija un pašpārliecinātība – arī ir savi spektri:

• Dusmas svārstās no neliela aizkaitinājuma līdz nekontrolējamām
• Bailes svārstās no vienkāršas nedrošības līdz lielām patoloģiskām bailēm.
• Motivācija svārstās no slinkuma un bezcerības līdz lielam iedvesmam.
• Pašpārliecinātība svārstās no pilnīgas nepašpārliecinātības līdz sajūtai, ka esi pokera dievs

Emocijas, kas pastāv tajā pašā spektrā, parasti ir atsevišķas un nejaušas. Sistemātiski sakārtojot emocijas uz atbilstošā spektra, kļūst vieglāk atpazīt noteiktu uzkrājošu emociju. Jo efektīvāk jūs spēsiet atpazīt uzkrājošu emociju, jo ātrāk varēsiet rīkoties un novērst robežas pārkāpšanu. Šeit ir piemērs, kā emocijas uzkrājas noteiktā spektrā: spēlētājs var just zināmu nedrošību pēc neveiksmīgas zaudējumu dienas, šauboties, vai tā bija slikta variācija vai slikta spēle. Pēc vēl dažām neveiksmīgām dienām viņš sāk šaubīties par saviem lēmumiem, neuzticēties savai intuīcijai un pieļaut kļūdas. Tad, spēlējot par lielākām bankām, sāk rasties trauksme, jo rodas bailes pieļaut kļūdas. Galu galā šīs kļūdas notiek, jo prāts pareizi nefunkcionē. Kad slikta spēle apvienojas ar sliktu variāciju, trauksme sāk rasties vēl pirms sēšanās pie galda. Vienkārši domājot par spēli, sāk rasties trauksme. Laika gaitā sākotnējā nedrošība pārvēršas par spēcīgām zaudējuma bailēm. Spēlētājs samazina savu spēles laiku, bet tā vietā pavada stundas, meklējot veidus, kā labi spēlēt un izvairīties no zaudējumiem.

Šaubas, trauksme un fobija ir laika gaitā uzkrājušās emocijas nedrošības dēļ

Izpilde un emocijas

Emocijas ir nepieciešamas izpildei. Problēma rodas, kad šo emociju ir par daudz vai par maz. Tas attiecas gan uz labām, gan sliktām emocijām. Pārlieku liela pašpārliecinātība ir problēma, jo tad izslēdzas jūsu domāšana. Nogurums ir problēma, jo domāšanai nav enerģijas.

Tālāk izklāstītā saikne starp emocijām un izpildi atvieglo psiholoģiskās spēles attīstību. Jerkes-Dodsona likums apraksta saikni starp uzbudinājumu (psiholoģisks termins, kas apzīmē enerģiju, emocijas, koncentrāciju vai stresu) un spēlētāja sniegumu/izpildi. Šis likums apgalvo, ka, pieaugot emocijām, jūsu izpilde uzlabojas, bet tikai līdz noteiktam punktam.

Kad emocijas pieaug, sasniedzot lūzuma punktu (līknes virsotne), tad izpilde sāk samazināties, jo emocionālā sistema izslēdz domāšanu. Nevarat uzturēt augstu izpildes līmeni, jo nevarat normāli domāt, un, ja nevarat normāli domāt, tad nevarat izmantot prasmes, kuras tikko esat apguvis (apzināta kompetence).

Līknes kreisajā pusē notiek pretējais. Kad jums nav pietiekami daudz emociju (esat noguris, nemotivēts), lai domātu, jums ir jāsavāc enerģija un jāpiespiež smadzeņu daļa, kas atbild par domāšanu, darboties, jo pretējā gadījumā jūs spēlēsiet tieši tikpat slikti, kā ļoti tiltindams.

Nākamajā nodaļā ir sniegta vispārēja stratēģija, lai palīdzētu uzturēt emocionālo līmeni augstākajā izpildes līknes punktā. Tas ļaus jums daudz biežāk spēlēt labāko pokeru un atrisināt problēmas, kas rada haosu jūsu spēlē.

Rakstu sērija sagatavota pēc Džereda Tendlera pokera psiholoģijas grāmatas: “Mental game of poker”. Tie, kas vēlas iegādāties oriģinālu, kas ir angļu valodā, to var izdarīt amazon.com

Kur vislabāk spēlēt pokeru?