Kā jau esam apsprieduši iepriekš, ir četras mācīšanās fāzes, lai apgūtu jebkuru prasmi:
- Nepazināta nekompetence
- Pazināta nekompetence
- Pazināta kompetence
- Nepazināta kompetence
Nedaudz analizēsim autopilota stāvokli. Pokerā autopilotu mēs saucam par nepazinātu kompetenci vai citādi pokera “muskuļu atmiņu”. Kad pārslēdzies uz autopilotu, tava spēle tiek definēta tikai ar tām prasmēm, kuras esi apguvis ceturtajā līmenī. Visa, kas šajā līmenī vēl nav apgūts (piemēram, prasmes, kas apgūtas pazinātas kompetences līmenī), tiks vienkārši izslēgtas no tavas spēles.
Tātad, ja autopilota stāvoklī tava flopa checkraise spēle sabrūk, tas norāda, ka šīs prasmes vēl nav attīstītas ceturtajā līmenī. Lai gan autopilots parasti tiek uztverts kā slikta lieta, tas ir nenovērtējams, lai noskaidrotu, kuras spēles daļas ir pilnīgi automātiskas un kuras vēl nav.
Kad spēlē savu A-game un autopilots ir izslēgts, tavā galvā nepārtraukti notiek apzināta saruna ar sevi. Šī saruna dod tev piekļuvi visām pazinātas kompetences pokera prasmēm, “Lūk, labs spots checkraise'ot” vai “Šeit viņam ir, labāk atmest”. Svarīgi uzsvērt, ka pokerā nav mērķa izslēgt visus troksņus no galvas. Šeit, atšķirībā no tādām nodarbēm kā žonglēšana vai dejošana, kur mums ir mērķis “iziet no galvas” un “atrasties šajā brīdī”. Saruna, kas notiek, spēlējot labu pokeru, ir būtiska, lai labāk apgūtu prasmes, kas ir pazinātas kompetences līmenī.
Neiroloģiskās atšķirības starp apzinātiem un neapzinātiem procesiem vēl nav labi saprotamas, bet mēs labi zinām, ka tās ir pilnīgi atšķirīgas. Un saprast to atšķirības ir īpaši svarīgi, lai labi pārvaldītu savu spēli.
Apsveram piemēru, kā atšķiras mašīnas vadīšana no rīta uz darbu un mašīnas vadīšana vētras laikā. Parastā dienā tu vadi ļoti neuzmanīgi, varbūt klausies mūziku vai runā ar pasažieriem. Taču vētras laikā tu, iespējams, izslēdz mūziku, iztaisnojies sēdeklī un pilnībā koncentrējies uz uzdevumu. Pilnībā koncentrējoties uz vadīšanu, tu izmanto visus savus resursus mašīnas vadīšanai. Parasti tādas prasmes kā lieliska vadīšana, reakcijas lēmumu pieņemšana vai pielāgošanās laika un redzamības apstākļiem ir tās prasmes, kuras vadītāji nav apguvuši nepazinātas kompetences līmenī. Mēs intuitīvi atpazīstam, ka tas pārsniedz mūsu nepazinātas kompetences robežas. Tātad, mēs pielāgojam savu koncentrācijas līmeni atkarībā no vajadzībām vai briesmām, risinot konkrētu uzdevumu.
Var būt, ka vēlies apgalvot, ka pokers ir vairāk prāta spēle, tas nav fizisks uzdevums, kā mašīnas vadīšana. Taču kā tas ir, ka šī prāta spēle var tikt automatizēta mūsu muskuļu atmiņā tā, ka mums pat nav jādomā par to? Šo fenomenu varētu izskaidrot “gabalu” process. Šī procesa laikā lieli informācijas daudzumi tiek sadalīti atsevišķos prāta vienumos.
Labs piemērs tam ir sākuma handu analīze. Kad pirmo reizi spēlēji No-limit Hold'em un skatījies uz handu, piemēram, A7o, tu to saprati kā “Man ir dūzis un septiņi”. Var būt, ka tu apsvēri, ka katra no šīm kartēm varētu trāpīt pāri un nolēmi, ka tas būtu diezgan labi. Taču tagad, kad esi pieredzējis pokera spēlētājs, kurš saskāries ar daudziem A7, tu traktē A7o nevis kā divas atsevišķas kartes, bet kā vienu, skaidru “gabalu”. Tāpēc tu gludi un ātri apsver, kā A7o “gabals” izskatās pret citām kartēm – A5, AJ, 78, KQ utt.
Jo vairāk pokeru spēlējam, jo mūsu informācijas vienumi var būt lielāki un sarežģītāki. Turpinot uzkrāt pieredzi, kā atsevišķus vienumus sāksi saprast arī flopus, piemēram, J87 kļūs par tik bieži spēlētu flopu, ka vairāk to neanalizēsi karti pēc kartes, redzēsi to kā vienu atsevišķu vienumu. Un kad turnā parādīsies 2, tev vairs nebūs jāanalizē šī karte atsevišķi, jo tu lieliski zināsi, kā tev vajadzētu spēlēt ar savu JT, kad board ir J87 + low blank. Kad kaut kas tiek piešķirts “gabalam”, tev vairs nav nepieciešams to analizēt apzināti, un tavu handu apstrādes process ievērojami paātrinās. Vairs nav nepieciešams domāt “Ko es beat'inu un ko nebeat'inu šajā board, cik handu kombināciju ir pret mani?”, tā vietā tu vienkārši neapzināti “jūti” sava handa stiprumu šajā board un attiecīgi spēlē.
Kad prasme pāriet uz nepazinātu kompetenci, tā gandrīz vienmēr tiek apvienota lielākā “gabala (informācijas vienuma)”. Un tā kā šāda informācijas apvienošana prasa dziļāku pieredzi, vienīgais veids, kā sasniegt nepazinātas kompetences līmeni, ir pavadīt tūkstošiem stundu, analizējot situācijas, līdz beidzot pati analīze kristalizējas noteiktos vienumos. Tad šādas vietas tiks neapzināti atrisinātas.
Tātad, kad es tev jautāju “Kāpēc tu domā, ka A83 ir slikts board checkraise'ot?”, tu, iespējams, nebūsi pēkšņs atbildes, tu, iespējams, to jutīsi intuitīvi. Tas būs daļa no noteikta informācijas vienuma tavā galvā, kuru tu vienkārši “jūti”. Bet ja tu sekundi padomāsi, retrospektīvi paskaidrosi: “Nu, ja es checkraise'šu šādā board, es reprezentēšu ļoti maz handu, ar dūžiem es varētu check/call'ot, un ja pretiniekam būtu lielāki dūži, viņš raise'otu preflop.”
Mēs visi pieņemam lēmumus, balstoties uz “jūtām”, taču lielākā daļa no mums joprojām var atjaunot nepieciešamo teoriju, ja nepieciešams kaut ko analizēt. Saskaņā ar populārajiem mītiem spēlētājs, kurš paļaujas uz jūtām, to nevar izdarīt.
Haseeb Qureshi