Par pokeru kā prasmi un kā azartspēli. Pokers, veiksme, prasme

Pokers. Prasme vai azartspēle

Katrs, kurš kaut nedaudz nopietnāk spēlē pokeru, saprot, ka tas nav azartspēle. Profesionālim var šķist, ka šī spēle ir tikai prasmes balstīta, un veiksme nosaka tikai nelielu daļu. Cik daudz pokers ir azartspēle (tāds, kāds notiek kazino mājās), ir atkarīgs ne tikai no šīs spēles, bet arī no paša spēlētāja. Pokers[1] var kļūt par sportu, kas nav balstīts uz veiksmi, taču ne vienmēr tāds ir.

Lasītājam, iespējams, nav skaidrs, kāpēc tā var būt. Es domāju, ka šeit lieliski darbosies analoģija. Iedomāsimies divus spēļu automātus (tos, kuriem ir rokturi un trīs griežamās ikonas). Pirmais ir tāds, kādus atrodam kazino mājās – iemet monētas, pavelk rokturi un rezultāts ir neparedzams, lai gan vienmēr ir vērsts uz mājas labumu. Otrs automāts ļauj pārbaudīt laimesta koeficientus un varbūtības. Šie mainās katru reizi, kad pavelk rokturi. Gan ar pirmo, gan ar otro spēļu automātu var spēlēt pilnīgi akli, stratēģija mainās tikai tad, ja vēlas laimēt pēc iespējas vairāk naudas. Spēlējot ar pirmo spēļu automātu, uzvarošā stratēģija ir vienkārši nespēlēt. Otrajā gadījumā gudrs spēlētājs var pielāgoties mainīgajiem apstākļiem – saskaņojot potenciālo koeficientu un varbūtību, ir iespējams aprēķināt likmes diapazonu.

Ir diezgan acīmredzami, kā šī analoģija ir saistīta ar pokeru. Tajā pašā laikā tiek parādīts, ka pokerā var gan spēlēt, gan piedalīties kā sportā. Viss ir atkarīgs no tā, cik labi spēlētājs izprot savus koeficientus, paredz pretinieka roku diapazonu utt. Jo mazāk zināms par pokera matemātiku un optimālo stratēģiju, jo vairāk pokers līdzinās spēļu automāta spēlei.

Patiesībā pokers ir fundamentāli prasmju spēle. Šis pamats nemainās nevienā variācijā – Spin N‘ Go, N-max cash utt. Piemēram, lai gan Spin N‘ Go prasa daudz agresīvāku spēli, jo turnīrā ir mazāk roku (Hyper Turbo struktūrā), optimālā stratēģija, zinot koeficientus un roku diapazonu, joprojām ir piemērojama. Visvairāk pokeru par azartspēli pārvērš tikai Pokerstars Spin N‘ Go MAX, jo tiek ierobežots roku skaits, pēc kura visi spēlētāji ir spiesti iet all-in. Tomēr pat Spin N‘ Go MAX nepārvērš pokeru par tīru azartspēli.

Spriežot pēc spēļu automāta analoģijas, azartspēles rodas, kad:

  • Nav zināmas varbūtības.
  • Nav kontrolēta investīcija laimestā.

Pilnīgi precīzi sakot, pietiek tikai ar (1), un spēle nebūs azartspēle. Pat ja iedomājamies pokera variāciju, kurā ir tikai obligātās likmes un izvēle starp all-in vai fold, šāda spēle joprojām būtu balstīta uz (minimālu) prasmi. Uzvarošā stratēģija vienmēr būtu all-in ar kādu augstu diapazonu (AA-KK vai vairāk) un fold visu pārējo. Spēlētājs, kurš spēlētu neoptimāli, pietuvotos tīrai azartspēlei.

Otrs noteikums spēli par azartspēli nepārvērš par sportu, taču bezgalīgi paplašina iespējas izpaust prasmes. Lai izveidotu optimālu stratēģiju, svarīgas ir ne tikai esošās (un paredzamās pretinieku kārtis), bet arī relatīvā rokas vērtība un potenciālais laimēto žetonu daudzums salīdzinājumā ar iespējamo risku.


[1] Vienmēr tiek domāts Texas Hold ‘Em, lai gan viss, kas šeit rakstīts, attiecas arī uz citiem spēles veidiem.

Kur vislabāk spēlēt pokeru?