Mēģinājums izkļūt no spēles plūsmas

Mēģinājums izkļūt no spēles plūsmasSpēles plūsma ir avots, caur kuru plūst visa pokera spēle. Tā ir visur esoša un neizbēgama. Katrs hand’s, kas jebkad ir spēlēts starp diviem cilvēkiem, tiks apstrādāts šajā avotā.

Iepriekšējos rakstos mēs runājām par līdzsvaru, konstruētām frekvencēm, diapazoniem un līdzīgām idejām. Kad runa ir par vērtības hand’iem, jo to parādīšanās ir pilnīgi nejauša, vienīgais, ko mēs varam darīt, ir izveidot diapazonu. Bet, kad mēs pārejam pie blefa, tad mēs redzam, cik daudz lēmumu mēs varam pieņemt, cik daudz spēļu ir spēlēs, cik sarežģīts var būt katrs moments. Mēs varam teikt, ka vēlamies blefot 66%, ar skaistu lielu skaitli, bet blefa māksla katrā hand’ā ir redukcionistiska, katru reizi citāda. Vai šie apgalvojumi var būt pretrunīgi?

Pieņemsim, ka tev ir mērķis, ka blefa frekvence situācijā X būtu 50%. No pirmā acu uzmetiena, ja tu mačā blefotu šajā situācijā 50 reizes no 100, tu varētu teikt, ka esi sasniedzis savu mērķi. Tomēr, ja tu vispār neblefoji X1, X2, X3,…,X50, un visu laiku blefoji X51,X52, X53,…, X100, tu dabiski saprastu, ka pirmo 50 hand’u blefa frekvence ir 0%, bet nākamo 50 – 100%.

Paplašināsim šo argumentu uz reālistiskāku secību. Tev var šķist, ka 10 hand’u posmā esi izveidojis līdzsvaru, tāpēc blefa modelis izskatītos šādi:

F· B · F · B · F · B · F · B ·F · B

Droši vien tu to nosauktu par līdzsvarotu secību, kurā blefa frekvence ir 50%.

Tomēr mēs varētu arī teikt, ka katrā individuālajā šīs secības vietā blefa biežums ir 0% vai 100%, atkarībā no tā, vai piemērs ir pāra vai nepāra. Ja mēs šo secību padarītu sarežģītāku un ne tik perfekti atkārtojošu:

B · F · B ·F · B · B · F · F · B · F

mēs varētu, lai gan ar mazāku precizitāti, paplašināt katru argumentu (katrs pāra gadījums tagad būtu nevis 100%, bet 80%).

Ir skaidri redzams, kur šis arguments ved. Iespējams, ka mūsu cilvēciskā faktora dēļ, mūsu nespējas normāli ģenerēt nejaušību dēļ, mēs nekad nebūsim spējīgi izveidot plaša mēroga nejaušību statistisko biežumu. Iespējams, ka visa mača laikā, kurā mēs cenšamies uzturēt blefa frekvenci 33%, mēs paredzami blefojam vairāk vai mazāk nekā mūsu noteiktais skaitlis un nekad dotajā brīdī nepietuvojamies savam mērķim.

Šie apsvērumi ir pilnīgi pamatoti. Bet pieņemsim, ka mēs instalējam savā datorā nejaušo skaitļu ģeneratoru, kurā mēs varam ievadīt biežumu (piemēram, 50%) un tas izvēlēsies B vai F frekvenci. Šādā gadījumā mums vajadzētu pārtraukt simulēt nejaušības un tā vietā izmantot Mēģinājums izkļūt no spēles plūsmas1īsto.

Ja mēs to patiešām izdarītu, mēs noņemtu no pleciem ievērojamu nastu, būtu soli tuvāk datoriem un izkļūtu no spēles plūsmas.

Patiesībā bija cilvēki, kas mēģināja izmantot šo metodi, jo šādu programmu patiešām nav grūti izveidot. Un tomēr, cik vien tu paskaties apkārt, neviens šīs programmas neizmanto. Kāpēc?

Tāpēc, ka veicot šādu darbību, mēģinot padarīt savu spēles plūsmu pilnīgi nejaušu, ir tas pats, kas mēģināt sasniegt perfektu līdzsvaru. Šāda darbība nepalīdz izmantot pretinieku, tā vietā sākas bēgšana no izmantošanas vispār. Cīņas lauks acīmredzami samazinās. Neatkarīgi no tā, kādas potenciālās kļūdas tavs pretinieks var izdarīt, tās visas tiek vienkārši palaistas garām nejaušības dēļ. Ja katrā situācijā tava darbība ir X, tas nozīmē, ka tu blefo 50% laika pilnīgi nejauši, tad pilnīgi nav svarīgi, kā tavs pretinieks modelē savus minējumus, vienīgais, kas kļūst svarīgs, ir viņa kopējā minējumu daļa. Spēles plūsma pilnībā sabrūk.

Patiesība ir tāda, ka, ja spēlētāja nejaušības nav perfektas, vienmēr būs kāds, kas šo vietu labāk izprot. Vai nu tu piespiedīsi pretinieku domāt kļūdaini, vai arī viņš uzminēs pareizi. Tas notiek katrā mačā. Ja mēs mēģinātu izvēlēties, kad izmantot nejaušības programmu, tas būtu gadījums, kad pretinieks šajā vietā ir stiprāks par mums. Katrā situācijā, kurā viņš nav stiprs, mums vajadzētu spēlēt ar spēles plūsmu, rūpīgi analizējot spēlētāja valodu, vērojot viņa down’us un mēģinot viņu pārspēt.

Nejaušības programmas nesaistīja spēlētājus arī tāpēc, ka nolasīšana un spēles plūsmas veidošana ir atkarīga no prasmēm, kuras var apgūt ar praksi. Programmas izmantošana tikai palēnina tavu, kā pokera spēlētāja, izaugsmi. Tikai caur mēģinājumiem, kļūdām un izaicinājumiem var pilnveidoties.

Kur vislabāk spēlēt pokeru?