Lielākā daļa tavu pokera sesiju sāksies tuvu vai jau ar A līmeņa spēli. Būt labākajā formā nozīmē sekojošo:
1) ka esi pilnībā apzināts un aktīvi izmanto savu racionālo analīzi;
2) vari pilnībā (vismaz pagaidām) pretoties tiltam;
3) spēj pārtraukt spēli īstajā brīdī.
Divi pēdējie punkti ir saistīti ar pirmo, tāpēc tagad aplūkosim visu plašāk. Pirmkārt, ko es domāju, sakot, ka izmanto apziņu? Atceries atšķirību starp apziņu un zemapziņu, kuru apspriedām iepriekšējos rakstos. Apzinātie domu procesi ir diskursīvi (tiecas novirzīties), piedzīvoti, piedaloties valodā, un ir lēni. Tie arī stipri korelē ar pokera teorijas analīzi.
Tomēr būtu nepareizi teikt, ka spēlējot A līmenī, izmanto tikai apziņu. Pat spēlējot ar maksimālo jaudu, tu joprojām lielākoties “nodarbini” arī zemapziņu. Tava apziņa vienkārši ir pārāk lēna un pārāk aizņemta, lai apstrādātu visus handus, ar kuriem saskaries. (Un, godīgi sakot, šis process, iespējams, būtu nepanesami garlaicīgs – iedomājies, ka tev būtu jāizskaidro katrs c-bet vai raise preflopā kādam.)
Kad tava apziņa ir asa un pilnībā koncentrēta, tā parasti dara trīs lietas: pirmkārt, tā apstrādā spēles fonu, piemēram, spēles plūsmu, lasījumus un pretinieku psiholoģiju; otrkārt, tā “uzrauga” gadījumus, kad handam pēkšņi nepieciešama tieša analīze; un treškārt, tā uzrauga tavu prāta stāvokli un pašu spēli. Ir dažas retas izņēmuma situācijas, kad apziņa pievienojas spēlei. Kad spēlē A līmeņa spēli, tava apziņa prasmīgi uztur šo žonglēšanu ar darbībām.
Tomēr, kas notiek, kad sāc spēlēt B vai C līmenī? Apziņa šajā stadijā noteikti netiek vienkārši izmesta. Tā joprojām ir šeit, vienkārši tā ir vairāk nogurusi, ne tik asa un veic mazāk darba – tā, iespējams, tagad žonglē ar trim bumbiņām, nevis četrām. Varbūt tā vairs neatjaunina lasījumus, vērojot spēles plūsmu, vai neseko tik bieži spēlētāju psiholoģiskajam profilam, varbūt tā pārstāj pārbaudīt tavu prāta stāvokli un ļauj tev spēlēt ilgāku sesiju, lai gan esi noguris. Vai varbūt handu slieksnis, kas tevi apturētu no spēles turpināšanas, ir paaugstinājies. Protams, nav tā, ka apziņa vairs neanalizētu nevienu handu, kad zemapziņa nezina, kā tikt galā ar noteiktu handu, tā to nodod apziņai, neskatoties uz visu, bet vieglie vai kaut kādā veidā dīvainie handi netiks pārbaudīti divreiz kā parasti, un tu būsi vairāk tendēts pieņemt intuitīvu zemapziņas atbildi. Tāpat būs grūtāk pretoties kognitīvajiem nobīdēm un mazāk domāsi, kā šīs nobīdes var ietekmēt tavu sākotnējo apzināto atbildi (prasot papildu datu apstrādi). Un kas notiek, kad spēle noslīd līdz D līmenim? Šajā brīdī mūsu apziņa, iespējams, jau ir izslēgusies – tā vairs nepievērš uzmanību mūsu prāta stāvoklim, nemodelē pretinieka portretu un, protams, nepārbauda divreiz standarta handus. Retos gadījumos, kad mēģinām nodot handu, kas ir ļoti liels vai tik dīvains, ka prasa risinājumu, apziņa vēl sniedz atbildi. Bet ir liela iespēja, ka šī atbilde būs ļoti neobjektīva, jo zemapziņas motivācija plūdīs pāri malām mūsu diskursīvās domāšanas dēļ. Šī motivācija var būt vēlme iegūt neizšķirtu, vēlme izvairīties no riska vai nevēlēšanās būt apjukušam. Šajā stadijā jau ir grūti pārtraukt spēli. Parasti tas notiek tikai tad, kad spēli jau vēlas pārtraukt zemapziņa, kad jūties tik slikti, ka vairs nevēlies spēlēt vai zaudē cerību, ka sasniegsi neizšķirtu.
Iespējams, esi pamanījis, ka šajā laikā notiek nepārtraukts, pakāpenisks process. Pokerā mēs bieži runājam par “autopilota ieslēgšanu”, bet patiesībā nav nekādu autopilotu, nekādu ieslēgšanas/izslēgšanas pogu. Tava apziņas asums sesijas laikā gan pieaug, gan samazinās, un šis process parasti ir nepārtraukts. Tāpēc, tā vietā, lai izmantotu bināro terminu “tava spēle” vs. “autopilots”, sesiju vajadzētu aprakstīt kā apziņas samazināšanās procesu, kā dabisku apziņas asuma pasliktināšanos sesijas gaitā.
Tāpat atceries, ka apziņa ir galvenā aizsardzība pret tiltu. Iespējams, jau sen esi pamanījis, ka lielākā daļa cilvēku grūti saprot, ka viņi jau ir tiltojuši. Un tas ir vēl viens kognitīvais nobīde: lielākā daļa cilvēku tic, ka viņi ir izturīgāki pret tiltu, nekā patiesībā. Tajā skaitā esam arī mēs, neatkarīgi no tā, cik gudri vai izturīgi pret tiltu mēs domājam, ka esam.
Spēlējot A līmeņa spēli, potenciālie tilta notikumi tevi ietekmēs mazāk, tomēr būs grūtāk atpazīt, ka esi sasniedzis savu tilta slieksni. Sākot tiltot, tava zemapziņa pārvarēs apzināto prātu un aizkavēs izpratni, ka tilts sākas. Citiem vārdiem sakot, punkts, kurā tava apziņa secinās, ka esi tiltojis, parasti būs pēc kāda laika, un tad apziņa izslēgsies. Tas mums nesola neko labu. Kā mēs varam uzlabot savas iespējas atpazīt tiltu un no tā izvairīties sesijas laikā?
Pirmkārt, ir viens noderīgs prāta uzskats. Ja esi nepataisāms tilters, sesijas sākumā tev būtu noderīgi sev pateikt: “Šodien es varu tiltot, un viens no izaicinājumiem man ir apturēt sevi pirms tam, es pārtraukšu spēlēt pirms tiltošanas, es izpildīšu vienu no saviem šodienas mērķiem.”
Kāda sajūta ir tiltot? Kad tas notiek un tu nevēlies pārtraukt spēli, tava zemapziņa ir divas izvēles: mest spēli un justies slikti par zaudējumu vai turpināt spēli un, iespējams, justies labi par sasniegto neizšķirtu. Nepalaid garām šo uzvedību, nosaucot to par nelogisku, tā vietā saproti, ka šī uzvedība vienkārši ir atbilde uz citām stimulu konstrukcijām, nekā tu pats vēlētos. Pielāgojot iepriekš aprakstīto uzskatu par spēles pārtraukšanu pirms tilta, kas ir vērtīgs mērķis, liekot tev justies labi, padarīsi spēles pārtraukšanu sev pievilcīgāku. Radīsi iespēju justies labi, pat pārtraucot spēli, un tas liks tavai zemapziņai dabiski pieņemt šādu lēmumu.
Otrais veids, kā kontrolēt tiltu, ir apstākļu metode. Tā vietā, lai cerētu, ka tavs iekšējais novērotājs noķers tevi pirms tiltošanas, nodarbini ārējās aizsardzības līdzekļus, kas palīdzēs pirms tilta. Viens no piemēriem varētu būt piespiest sevi pārtraukt spēli pēc noteikta zaudēto buy-in skaita vai pēc noteikta tilta trigeri (piemēram, pēc zaudēta liela flip vai soul-read, vai pēc pacelšanās augšup un tad atgriešanās pie neizšķirta). Iekļaujot ārējos mehānismus, kas nosaka, kad pārtrauks spēli, izvairīsies no pastāvīga aizkavēšanās un novēlotas atzīšanas, ka esi tiltojis. Protams, lai izmantotu šo metodi, tev jāspēj ievērot savus izveidotos noteikumus. Tāpat iespējams variants, tādas programmas kā Tiltbuster vai vienkārši īslaicīgas pauzes (ik pēc 3-6 stundām), tas arī ir lielisks mehānisms pašpārvaldei. Mazāk tehnoloģiju prasoša un universālāka metode ir vienkārši stingru noteikumu izveide: “Es pārtraukšu spēli uzreiz pēc soul-read” vai “Man jāpārtrauc spēlēt uzreiz pēc tam, kad esmu nokritis trīs buy-in zemāk.”
Apstākļu metode var būt ļoti efektīva, tomēr tā nepalīdz risināt galvenās emocionāli vājas vietas, tāpēc vislabāk būtu izmantot šo metožu kokteili gan pokerā, gan dzīvē.
Autors: Haseeb Qureshi