Andrew Seidman „Easy Game” – Likmju lielumi un thin value I daļa

Ceturtais Nodaļa: Likmju lielumi un thin value

Pēc pēdējā raksta par agresijas izmantošanu un pārtraukšanu dažādās situācijās, piedāvājam nākamo informācijas devu no Endrjū Seidmena grāmatas “Easy Game”.

Tagad mums ir vispārēja izpratne, kad un kāpēc mums jāpaliek agresīviem – tas ir pareizs (pot equities) un (fold equities) novērtējums. Tātad, kā zināt, kādu likmes lielumu mums vajadzētu izvēlēties dažādās situācijās? No Limit Hold 'em spēlē mums ir bezgalīgas likmju lielumu izvēles iespējas.

Ilgu laiku pokerā valdīja likmju lielumu standarti. Pieņemamākais no tiem bija “Pot-sized” likme uz flop'a, starp 2/3 un 3/4 pot'a uz turn'a un starp 1/2 un 2/3 lieluma likme uz river'a. Var pieņemt, ka šādi likmju lielumi tika izvēlēti, jo tika uzskatīts, ka pretinieki biežāk atbildēs uz mazu, bet ne uz lielu likmi uz river'a. Tas ir klasisks “negribu viņu nobiedēt” domāšanas veids. Tas ir pilnīgs muļķības.

Lielākās daļas spēlētāju lēmumi atbildēt vai neatbildēt, paaugstināt likmes vai izlaist gājienu ir balstīti uz diviem galvenajiem iemesliem:

1) Viņu kārtis. Lielākā daļa spēlētāju nevēlas nomest AA tādā board'ā kā JT9, tāds board's biežāk būs labvēlīgāks pretiniekiem nekā viņu kombinācijai un saņems daudz darbības, bet pagaidiet! Viņiem taču ir dūži! Un nomest vienkārši nevar, lai gan iespēja, ka šajā situācijā viņi būs priekšā, ir ļoti maza.

2) Board'a tekstūra. QQ bieži vien ir ļoti lielas iespējas nopelnīt naudu kā overpair, bet ļoti ātri zaudē vērtību, ja starp atvērtajām kārtīm parādās A vai K.

Saskaroties ar šādām situācijām, likmju lielumu scenārijs kļūst ļoti plašs. Ja mēs izvēlētos 2$ lieluma likmi 800$ pot'ā, tad, iespējams, katram būtu skaidrs, ka neviens no pretiniekiem nenometīs savas kombinācijas. Un, ja mēs izvēlētos 800$ likmi 2$ pot'ā, tad neviens noteikti neatbildētu uz likmi bez nuts kombinācijām. Tomēr aizmirsīsim iepriekš minētos piemērus un iedomāsimies, ka bankas lielums ir 50$. Ja pretiniekam ir pietiekami laba kombinācija, lai atbildētu uz 35$ vērtības likmi, tad kāpēc viņam nevajadzētu atbildēt uz 36$ likmi? 38? 42? 48? Ja domājat, ka ir nedaudz lielāka iespēja, ka pretinieks nomestīs uz 48$ likmi, nekā uz 35$ likmi. Visbiežāk tomēr ir vērts likt 45$, papildu nauda, ko mēs nopelnām, kad pretinieks atbild uz lielākas vērtības likmi, kompensēs tos dažus papildu gadījumus, kad pretinieks būtu atbildējis uz 35$ likmi. Tātad tajos gadījumos, kad cenšaties iegūt vērtību, lieciet lielākas vērtības likmes.

Dažreiz mūsu likmes vērtības dēļ nebūs tik vieglas un vienkāršas. Ja mums ir JJ tādā board'ā kā T54J5, tad šādā situācijā ir ļoti vienkārši un viegli veikt likmi vērtības dēļ. Bet ja identiskā situācijā mums būtu nevis JJ, bet AT? Vai T9? Visās trijās situācijās ir liela iespēja, ka mums ir labākā kāršu kombinācija un mēs varam likt vērtības dēļ. Ja minētajā situācijā likmi vērtības dēļ veiksim, turot rokās JJ, tad šādā gadījumā varam justies pārliecināti, jo visas pretinieku kombinācijas, ar kurām viņi var atbildēt uz mūsu likmi, ir sliktākas par mūsu kombināciju. Tāpēc bez jebkādām bailēm varam iegūt maksimālo vērtību. Turot AT, mums jāatceras, ka dažas pretinieku kombinācijas, ar kurām viņi var atbildēt uz mūsu likmi vērtības dēļ, būs priekšā mūsu kombinācijai (piemēram, AJ, KJ, QJ utt.), tomēr nevaram aizmirst arī to, ka daļa no tām būs sliktākas (piemēram, KT, QT, T9, T8). Turot tādu kombināciju kā T9, ir ļoti maz sliktāku kombināciju, ar kurām pretinieki potenciāli atbildēs uz mūsu likmi vērtības dēļ, biežāk tās būs tādas kombinācijas kā T8, 99, 88. Tātad, ja mēs izvēlēsimies pārāk lielu likmes lielumu ar T9, tādu, ka pretinieks nomestīs tādas kombinācijas kā 88, pakāpeniski šāda likme kļūs slikta, mēs nevaram saņemt atbildi uz likmi no sliktākām kombinācijām un piespiest nomest labākas par mūsu. Šī iemesla dēļ mums jāizvēlas tāds likmes lielums, ar kuru būsim pārliecināti, ka pretinieks atbildēs ar sliktāku kombināciju. Tāpēc iepriekš aprakstītajā situācijā, turot T9, ieteicams izvēlēties ļoti mazas vērtības likmi, piemēram, 1/5 pot'a. Turot AT, varam izvēlēties nedaudz lielāku vērtības likmi, piemēram, 1/2 pot'a. Šis jēdziens ir pazīstams kā thin value.

Otrajā daļā plašāk apspriedīsim thin value jēdzienu, kas tas ir, tā nozīmi, priekšrocības un trūkumus. Gaidiet turpinājumu!

Rakstu sērija sagatavota pēc Endrjū Seidmena pokera grāmatas: “Easy game”. Tie, kas vēlas iegādāties oriģinālu, kas ir angļu valodā, to var izdarīt balugawhale.com.

Kur vislabāk spēlēt pokeru?