Notiek ilgas debates, vai pokers būtu jāuzskata par sportu? Ja teiktu, ka pokers nav sports, tad riskētu domāt par pokeru kā par pilnīgi garīgu spēli. Šāds apzīmējums ļauj domāt, ka, ja neesi ierobežots ar fiziskiem ierobežojumiem, vari darīt, ko vien vēlies.
Tas nav gluži taisnība. Taisnība, ka atšķirībā no tradicionālā sporta, pokerā tevi neierobežo fiziskie dati, piemēram, augums vai ķermeņa uzbūve. Tomēr esi ierobežots ar fiziskiem ierobežojumiem, kas atrodas prātā. Ja prāta struktūras nav pienācīgi kalibrētas daudzu stundu laikā pie pokera galda, tad tu neesi spējīgs fiziski spēlēt pareizi. Spēlēt pareizi nozīmē, ka tev ir pareizi, precīzi, kompleksi neironu šabloni.
No fizioloģiskā viedokļa ir divas atšķirīgas pokera zināšanu nozares, kas tiek dekodētas mūsu smadzenēs. Pirmā ir tas, ko mēs parasti uzskatām par zināšanām: ar faktiem vai apgalvojumiem balstīta gudrība. Otrā ir know-how tipa (procedūrām balstīta gudrība).
Apgalvojumiem balstītas zināšanas ir aptuveni šādas: “Man vajadzētu veikt 3-bet preflop ar KK.” Know-how zināšanas ir mūsu prāta zināšanas par to, kā rīkoties. Atšķirībā no apgalvojumiem, kas atrodas prātā un kurus nepieciešams izsaukt, know-how zināšanas satur informāciju par to, kā nosūtīt signālus neironiem, kas atbild par motoriku un muskuļu šķiedrām, kā kalibrēt tavas kustības un līdzsvaru, lai varētu veikt darbības. Piemēram, basketbolā soda metiens grozā ir know-how nozares. Tev nav nepieciešams zināt kādus apgalvojumus par to, kā veikt šādu metienu, piemēram, ka tev jāizlec noteiktā augstumā vai jāuzrauga, lai bumba grieztos noteiktā virzienā. Tavs ķermenis pats mācās šīs lietas automātiski un pārkodē tās know-how, nekad neformulējot par to nekādus apgalvojumus.
Pokera spēle arī ir know-how zināšanu joma. Mācoties pokeru, tu kļūsti arvien labāks un labāks, smadzenes veido neironu tīklu, lai varētu zemapziņā koordinēt tavu uztveri un motoriskās reakcijas, tāpat kā spēlējot basketbolu. Tas nav tik acīmredzami, jo mēs nekad nedomājam par pokeru kā par fizisku spēli, bet mācīšanās tieši tāda arī ir.
Ja spēlē basketbolu, bez šaubām basketbola teorija var palīdzēt, bet vienīgais veids, kā kļūt prasmīgam spēlētājam, ir attīstīt savu know-how uztveri, iekšējās ķermeņa sajūtas, kas rodas tikai pastāvīgi spēlējot. Lai gan sistēmas var viena otru ietekmēt, basketbola teorija un prakse stipri atšķiras. Tāpat ir arī pokerā. Sistēma prātā, kas satur pokera teoriju, ir strukturāli atdalīta no sistēmas, kas kontrolē tavu spēli.
Pokera teorija ir apzināts tīkls, kas tev ir prātā. Par to vajadzētu domāt kā par datorprogrammu, kuru esi uzbūvējis savos neironu tīklos. Tu ievadi informāciju par visiem hand'u mainīgajiem iekšējā pokera teorijas programmā, tāpēc tagad tā paņem informāciju, to apstrādā un izspļauj tev atbildi. Tu trenē un padziļini zināšanas, runājot par pokeru, skatoties pokera video, pārskatot citu cilvēku hand'us, lasot pokera grāmatas, veicot pokera matemātikas simulācijas utt. No visiem šiem avotiem iegūtā atgriezeniskā saite palīdz kalibrēt pokera teorijas neironu tīklu tuvāk realitātei.
Šī programma, kā jau apspriedām iepriekš, ir lēna, jo tā mēdz ātri novirzīties no kursa un tai jāiziet cauri daudziem kodiem, tāpēc maz ticams, ka šo programmu izmantosi visiem spēlētajiem handiem. Bet nopietnās situācijās mēģināsi izvilkt visu pieejamo informāciju.
No otras puses, kad spēlējam pokeru, mēs esam aizņemti ar kaut ko pavisam citu. Mēs nemēģinām 
atcerēties apgalvojumiem balstītas zināšanas, faktus par pokeru vai pat diskursīvos procesus, kas ietverti pokera teorijas tīklos. Spēlējot mēs aktivizējam know-how zināšanas – savu zemapziņas “muskuļu atmiņas” sistēmu, kas palīdz nekavējoties reaģēt, sajust, kāda spēle ir pareiza, ko nozīmē likmes lielums. Mēs izlemjam, vai hand's ir pietiekami spēcīgs, lai varētu call'ot šajā situācijā. To sauc par intuīciju. Know-how ir tas, kas uzreiz kustina mūsu pirkstus, nospiežot pogu, nometot turn'ā vai veicot all-in. No know-how sastāv mūsu pokera uztvere. Tas, kā mēs redzam J98 flop'ā vai hand'u AQ, ir izveidots no mūsu know-how zināšanu bāzes. Piemēram, hand'u AQ uzreiz uztver racionāli – matemātika, hand'u tabulas, pokera teorija vai apziņa šeit nav nekādas ietekmes. Vienkārši ir sajūta, cik spēcīgs ir šis hand's, kā tas darbojas un kā ar to jāspēlē. Protams, vari papildināt savu uztveri, mēģinot domās pārskriet savu pokera teoriju vai mēģinot noskaidrot, kā AQ iztur pret noteiktu range'u PokerStove. Bet lielāko daļu laika pokerā vienkārši funkcionē ar uztveri, ko nodrošina know-how zināšanas.
Kā varētu gaidīt, know-how zināšanas tiek attīstītas galvenokārt spēlējot. Tāpat kā citās fiziskās aktivitātēs, peldēšanā vai jāšanā. Nevari iegūt know-how zināšanas, lasot grāmatas vai vērojot, kā to dara citi. Pokera know-how un zemapziņas reakcijas tiek trenētas tikai eksperimentālas atgriezeniskās saites palīdzību – vai tas būtu sods vai atlīdzība.
Turklāt šīs atlīdzības vai sodi var tikt administrēti dažādos veidos, dažreiz arī ne visai noderīgos. Tie var nākt no veiksmīgas vai kļūdainas spēles, bet tie var arī nākt no trenera, kas māca tevi spēlēt, vai no tava paša iekšējā kritiķa. Ar katru šādu piemēru tu tikai attālinies no īstās pokera spēles pieredzes. Jo vairāk iesaisti apzināto prātu, jo mazāk trenē savu know-how.
Tas ir viens no galvenajiem punktiem, tāpēc tas ir jāatkārto: jo vairāk avots ir izvilkts no konteksta, kurā tā pieredze būtu jāizmanto, jo mazāk no tā nākošā atgriezeniskā saite ietekmēs tavu uzvedību.
Tātad, kā redzam, ir divas atsevišķas pokera sistēmas, kas pastāv mūsu prātā – apzinātā, kas saistīta ar mūsu pokera teoriju un apgalvojumiem balstītām zināšanām, un zemapziņas sistēma, kas satur know-how zināšanas un regulē lielāko daļu mūsu spēles. Šīs divas sistēmas ne tikai ir atdalītas, bet arī tiek attīstītas pilnīgi atšķirīgos veidos.
