Ievads
IevadsŠajā rakstā jūs uzzināsiet:
- Kā statistika noder pie pokera galdiem
- Par kādām problēmām jums vajadzētu zināt
- Dažādi statistiku līmeņi un to struktūra
Kas ir statistika (angļu val. stats)?
Statistika – īsumā un vienkārši sakot, ir dažāda statistiskā informācija, kuru jūs savācat un saglabājat savā pokera datubāzē, izmantojot dažādu pokera programmu palīdzību (piemēram, PokerTracker 4 vai HoldemManager 2).
Lai gan informācijas apjoms, ko jūs iegūstat no statistikām, ir ierobežots, tomēr statistikām jūs varat ļoti bieži paļauties dažādās situācijās.
Ar šo rakstu mēs sākam rakstu sēriju par statistikām, to aspektiem un kā tās pareizi izmantot. Jūs uzzināsiet, kuras statistikas ir atkarīgas viena no otras un kā pareiza statistikās interpretācija palīdz pieņemt svarīgus lēmumus pie galdiem.
Tātad, sākumā mēs iemācīsimies par statistikās pamatiem un kā dažādas statistikas ir atkarīgas viena no otras. Vēlāk mēs koncentrēsimies uz statistikās interpretāciju, individuālo statistikās korelāciju un kādu ietekmi ir spēlēto roku skaits pret pretiniekiem.
Turklāt, jūs redzēsiet, kā var prognozēt, ko domā jūsu pretinieks, balstoties uz statistikām.
Kur vislabāk spēlēt pokeru?
Kāpēc mēs izmantojam statistikas?
Spēlētāji izmanto statistikas, lai varētu prognozēt, kāds ir pretinieka roku diapazons un cik lielas izredzes jums ir uzvarēt ar savu roku pret viņa roku. Statistikas arī palīdz atpazīt spēlētāja tipu un redzēt, kādas ir viņa spēles tendences.
Ko statistikas nevar?
Statistikas ir vienkārši skaitļi – atcerieties to. Tas nozīmē, ka šie skaitļi norāda, kā pretinieks parasti rīkojas noteiktā situācijā, piemēram, cik bieži viņš paaugstina vai pieņem pirms flopa.
Statistikas jums palīdz pamanīt spēlētāju tendences. Tomēr ir arī citi faktori, no kuriem atkarīgs, kāds būs jūsu pretinieka lēmums. Ja jūs vadīsieties tikai pēc statistikām un nepievērsīsiet uzmanību citām detaļām, visa tas var novest pie kļūdainiem lēmumiem.
Tātad, spēlējot ne vienmēr būs jābalstās uz statistikām. Statistikas ir tikai daļa no informācijas par pretinieku, tāpēc jums šī daļa jāiekļauj kopējā kontekstā. Tātad, nekādā gadījumā nebalstiet savu lēmumu tikai uz šiem skaitļiem.
Ko statistikas saka un ko nesaka
Aplūkojot noteiktu statistiku, jūs apvienojat divas lietas: jūs ņemat statistikas skaitlisko vērtību un, balstoties uz to, mēģināt prognozēt pretinieka kāršu diapazonu. Kopumā runājot, statistikas nevar neko pateikt par pretinieka kāršu diapazonu, lai cik dīvaini tas izklausītos.
Ja, piemēram, jūsu pretinieka 3-bet statistika ir 5%, tas vienkārši nozīmē, ka šis spēlētājs 3-bet’ojis 5% no savām spēlētajām rokām. Nekas vairāk.
Tātad, kā redzat, šāda statistika mums neko nesaka par pretinieka kāršu diapazonu, tā tikai norāda, cik bieži pretinieks veic noteiktu darbību. Tas ir ļoti svarīgs aspekts, ko jums ir jāsaprot.
Tātad, statistikas konkrēti norāda noteiktas darbības vai reakcijas biežumu. Statistikas tieši nenorāda pretinieka kāršu diapazona stiprumu.
Slazdi, ar kuriem varat saskarties, izmantojot statistikas
Statistiku skaitliskā vērtība neņem vērā kopējo kontekstu
Katra situācija pokerā (un tas attiecas gan uz jums, gan jūsu pretiniekiem) ir atkarīga no daudziem faktoriem. Piemēram, spēles stila, emocionālā stāvokļa, lasījumiem, vēstures, citiem spēlētājiem, kas ir rokā, galda dinamikas, pozīcijas, tēla, limitiem utt.
Tā kā visi šie faktori atšķiras katrā rokā, tie neizbēgami ietekmē pretinieka lēmumus vienā vai otrā gadījumā.
Kā jau sapratāt, pieņemtais lēmums katrā situācijā ir atkarīgs ne tikai no divām jums izdalītajām kārtīm. Tas attiecas gan uz jums, gan jūsu pretinieku.
Šādas statistikas attēlo vienkārši skaitļus, neņemot vērā kopējo kontekstu, t.i., piemēram, šīs statistikas neņem vērā jūsu meta spēli. Tātad, tas ir cits aspekts, kam jums vajadzētu pievērst uzmanību.
Labs piemērs tam ir “continuation bet flop” statistika. Šī statistika jums norāda, cik bieži pretinieks veiks continuation bet, būdams pre-flop agresors.
Protams, pretinieks pirms contibet’ēšanas ņems vērā kārtis, kas ir uz galda, savu pozīciju, spēlētāju skaitu bankā utt. Tātad, pirms izvēles pieņemšanas, viņš ņems vērā to, cik pretinieku ir bankā, kādas ir viņu statistikas, vai viņam ir kādi lasījumi pret pretiniekiem utt.
Tikai skatoties uz šo statistiku, bez jebkāda konteksta, mēs taču nevaram pateikt, vai pretiniekam situācija cbet’ēt flopu šķiet bieži labvēlīga.
Šī statistika jums neko nesaka, kādā situācijā pretinieks veica contibet’us, tāpēc tikai skaitļiem, atkal, nevajadzētu uzticēties.
Tātad, balstoties uz šo statistiku, mēs nevaram teikt, ka pretinieks contibet’ēs visos gadījumos, pret jebkuru pretinieku skaitu, tādā biežumā, kādu norāda šīs statistikas rādītājs.
Ja vēlaties izmantot statistikas pareizi, jums jāņem vērā arī citi faktori.
Vislabāk ir pielāgoties, skatoties uz statistiku un balstoties uz kopējo kontekstu. Tas tiek saukts par statistikas “interpretāciju”. Statistikas interpretācija ir cits svarīgs aspekts, par kuru runāsim otrajā šī raksta daļā.
PIEMĒRS:
Pretinieks veic testēšanas likmi uz flopa 70% biežumā. Ja pretinieks ir pozīcijā, un flops ir AQ7 rainbow, pret savu pretinieku viņš biežāk c-bet’ēs vairāk nekā 70% biežumā. Ja pretinieks nav pozīcijā, un flops ir 
un bankā ir vairāki spēlētāji, viņš c-bet’ēs daudz mazāk nekā 70% no savām rokām.
Balstoties uz statistikām un ņemot vērā kopējo situāciju, var pieņemt daudz pareizākus lēmumus. Svarīgākais ir saprast, ka ar katru statistiku jums ir jāpielāgojas situācijai – citiem vārdiem sakot, jums ir jāinterpretē statistika.
“Top range sindroms”
Atcerieties to piemēru, kurā pretinieks 3-bet’ē 5% biežumā. Jūs, iespējams, iedomājaties, ka viņš 3-bet’ē 5% labāko roku no sava kāršu diapazona. Tomēr šis apgalvojums nav pareizs. Tā ir tāpēc, ka pokers ir spēle, kurā jūs nevarat zināt visu par saviem pretiniekiem, jo neredzat viņu kārtis.
Kā jau zināt, 3-bet statistika attēlo šīs darbības biežumu, tomēr tā nesaka, kāda stipruma ir pretinieka 3-bet’inimo kāršu diapazons.
Tas nozīmē, ka jūs vienkārši zināt, ka pretinieks 3-bet’ina 5% savu roku preflop’ā, taču tas automātiski nenozīmē, ka tās ir 5% labāko hand’u, ko viņš varētu turēt. Varbūt pretinieks patīk slow play’inti KK+? Vai varbūt viņš nekad ne 3-bet’ina AK, jo “uz galda viņš var neredzēt ne A, ne K”. Vai viņš zina, kas ir light 3-bet’ināšana?
Vai viņš mēģina izolēt sevi no noteiktiem spēlētājiem, kuri spēlē ar sliktām rokām? Vai varbūt viņam patīk uzvarēt roku preflop’ā pret noteiktiem pretiniekiem, veidojot atbilstošu fold equity?
Spēlētājam var būt arī citas 3-bet’ināšanas iemesli, kas nav saistīti ar viņa turētajām kartēm.
Tā jums vajadzētu darīt arī – un jūs varat pieņemt, ka šādu principu ievēro arī citi spēlētāji. Kā redzat, dažreiz varat izveidot kļūdainu priekšstatu par statistiku un domāt, ka tā stāsta par pretinieku pavisam citas lietas, nekā vajadzētu.
Skatoties uz statistiku, ir ļoti svarīgi ņemt vērā kāršu diapazona lielumu, t.i., iespējamo hand’u kombināciju skaitu, kā arī kāršu diapazona stiprumu, t.i., iespējamo hand’u kombināciju skaitu, kas ir stipras, atkarībā no kārtīm, kas ir uz galda.
Mazs kāršu diapazons nenozīmē, ka pretiniekam būs tikai stipras rokas. Tas pats attiecas arī uz lielu kāršu diapazonu – tas nenozīmē, ka pretiniekam būs tikai vājas rokas.
“No sample size sindroms”
Līdz šim lielākā spēlētāju kļūda, skatoties uz statistiku, ir tā, ka, skatoties uz statistiku, viņi neņem vērā, cik daudz roku ir spēlēts pret pretinieku.
Jo mazāks spēlēto roku skaits ir pret pretinieku, jo sliktāk. Īpaši, ja spēlētājam ir arī “top range sindroms”, jo tad lielākā daļa spēlētāju ir tendēti izdarīt pilnīgi nelogiskus secinājumus par pretinieka kāršu diapazonu.
Tā ir paradoksāla kļūda. Pokera spēlētāji parasti paļaujas uz statistiku, ja viņiem ir tūkstoš vai pat vairāk spēlēto roku pret pretinieku.
Tomēr citi spēlētāji uzskata, ka, spēlējot tikai dažas rokas pret citu spēlētāju, viņi var paļauties uz statistiku. Tā ir liela kļūda viņu spēlē.
Nākamie raksti par šo tēmu:
II – Statistika pokeryje – Statistika un to līmeņi.
III – Statistika pokeryje – Interpretācija.
IV – Statistika pokeryje – Otrā līmeņa interpretācija.
Avots: PokerGuru.lt
