Neskatoties uz līmeņu zaudēšanas caurlaidību, situācijas, kurās zaudējam, mēs nesaucam par līmeņu zaudētām. Tātad, kā situācija kļūst piemērota līmeņu pielietošanai?
Vienkāršāk runājot, pokerā ir divu veidu kļūdas: vērtēšanas un psiholoģijas kļūdas. Vērtēšana ir tava spēja ar skaitļiem izteikt optimālu spēli statiskā situācijā. Kļūdas rodas, kad vietā, kur būtu jāizvēlas optimāla stratēģija, tiek izvēlēta suboptimāla stratēģija, neskatoties uz visu saņemto informāciju. Psiholoģiskās kļūdas rodas nepareizi prognozētas informācijas dēļ, kas vēl nav pieejama.
Vērtēšanas kļūda rodas kļūdas dēļ spēlētāja poker teorijā. Ja viņš pieļauj šādu kļūdu, tas nozīmē, ka viņš nepietiekami rūpīgi novērtēja diapazonus, kombinācijas, izredzes vai kaut ko citu pirms lēmuma pieņemšanas, lai gan visa informācija ir viņam priekšā. Psiholoģiskā kļūda ir tāda, kurā nepieciešama vairāk informācijas, lai spēlētājs varētu pieņemt lēmumu pret savu pretinieku, bet viņam vairs nav, no kurienes to iegūt. Un tad rodas situācija, kurā var piemērot līmeņu pielietošanu.
Piemēram, ja darbība beidzas ar tavu 4-bet'u/call off'u ATo pret kādu, kurš shove'ina ļoti šauri (un tu zini viņa diapazonu), tad tā ir vērtēšanas kļūda. Bet, ja tu call'ini riverā overbet'u, kad galds ir pilnīgi sauss, un tava roka ir pilnīgi skaidra, domājot, ka pretinieks cer, ka tu nometīsi, bet izrādās, ka viņam ir nuts, šādu situāciju var saukt par psiholoģisku kļūdu vai līmeņu zaudētu situāciju.
Ko nozīmē, kad tiek teikts, ka FPS spēlētājs “nolevelēja sevi”? Tagad mēs varam skaidrāk izskaidrot, ko tas nozīmē. Nolevelēt sevi nozīmē kļūdīties vērtēšanas situācijā psiholoģiskas situācijas dēļ vai kļūdīties līmeņu situācijā non-level situācijas dēļ. Vienkāršā valodā runājot, tas nozīmē, ka pareizā spēle bija acīmredzama, bet spēlētājs kaut kādā veidā pārliecināja sevi darīt visu pretēji. Pareizākais ceļš būtu izmantot vērtēšanas analīzi un frekvences (“viņa bluff frekvence šajā situācijā ir augsta, tāpēc es darīšu call'u”), bet spēlētājs nepareizi mēģināja savienot situāciju ar līmeņu problēmu un tādējādi izdarīja maldinošus secinājumus.
Atšķirību varētu definēt šādi: līmeņu situācija nav tīri psiholoģiska, bet arī bināra. Nedaudz muļķīgi izklausās teikums, ka viņa frekvence tevi nolevelēja vai ka visa pretinieka stratēģija to izdarīja. Kad runājam par līmeņu pielietošanu, mums jāizmanto redukcionistisks skatījums uz pokeru. Skatīties uz roku kā uz daļiņu, kas sastāv no atomiem, un uz pieņemto lēmumu kā uz X vai Y lēmumu.
