Pēdējā reizē apspriestie eksperimenti parāda, ka pastāv noteikti riska uzņemšanās modeļi. Kad cilvēki saprot, ka viņiem ir vienādas iespējas vai ka viņi sāk no nulles, viņi vairāk tiecas izvairīties no riska. Bet, kad cilvēkiem jau ir nedaudz naudas un viņiem draud, ka viņi šo naudu zaudēs, cilvēki mēģina riskēt – viņi labāk mēģinās aizsargāt savu laimestu un riskēs ar visu, nekā samierināsies ar neizbēgamu zaudējumu.
Protams, praksē saikne starp riska izvairīšanos un tieksmi riskēt ļoti atkarīga no spēlētāja. Tas arī atkarīgs no tā, cik stipri spēlētājs ir “tilt'ā”, vai viņš riskē pilnībā izšķērdēt savu naudu vai zaudēt tikai daļu no tās utt. Tomēr, lai kā arī būtu, stimuliem ir ļoti liela ietekme uz riska uzņemšanos.
Tagad paskatīsimies uz sevi. Kad tu esi tendēts izvairīties no riska? Kad izvēlies riskēt? Katram ir savi “trigeri”, kas ved pie viena vai otra lēmuma. Izpēti, kādas situācijas tevi mudina rīkoties vienā vai otrā veidā.
Galu galā, tādā sarežģītā spēlē kā pokers, riska uzņemšanās nav tik vienkārša kā minētajos eksperimentos. Patiesībā, lielāko daļu laika, kad būsi daudz zaudējis, būsi vairāk tendēts riskēt, bet kad būsi uzvarējis – izvairīsies no riska. Tas ir saistīts ar pieķeršanos noteiktiem stimuliem, piemēram, “neizšķirts” vai “5 buy-in'i uz augšu”.
Piemēram, teiksim, ka esi pacēlies par diviem buy-in'iem un nonāc situācijā, kurā tev jāveic liels, trīs buy-in'u vērtības blefs. Ja saņemsi +EV izredzes blefojot, bet tev būs jāizšķērdē visi iepriekš iegūtie laimesti, atcall'inot, bieži vien mēģināsi izvairīties no šī blefa. Spēlētājs kļūst piesardzīgs, nelabprāt riskē, jo var efektīvi aizsargāt savus laimestus vienkārši noliekot kārtis. Tagad apskatīsim pretēju scenāriju: esi pacēlies par diviem buy-in'iem, bet esi stipri deep'inājies, uz galda ir liels pot's virs 400bb, un noliekot kārtis, būsi īpaši neapmierināts ar sesijas rezultātu. Šajā gadījumā lielākā daļa cilvēku būtu tendēti riskēt un mēģinātu aizsargāt savu laimestu (tieši tāpat kā apspriestajos eksperimentos). Tomēr, lai kā arī būtu, šāda situācija pokerā ir diezgan reta, daudz biežāks ir pirmais scenārijs, kurā tiek izvairīts no riska.
Tātad, nonākot situācijā, kurā riskē ar savu laimestu, lielākā daļa spēlētāju viegli noliks kārtis, cenšoties izvairīties no +EV riska. Un paradokss ir tajā, ka, ja viņi pagaidītu 6 stundas un sāktu jaunu sesiju, viņi viegli uzņemtos šādu risku. Spēlētāji kļūtu vairāk tendēti riskēt vienkārši veicot 6 stundu pārtraukumu starp divām partijām.
Šādas situācijas parāda, kā kāda “viss vai nekas” darbojas kā netiešs stimuls. Tomēr mēs jau zinām, ka tas ir ļoti subjektīvi. Daži spēlētāji noteiktus stimulus izmanto vienai sesijai, citi – visām dienas sesijām (piemēram, mēģina aizsargāt iepriekšējo sesiju laimestus). Laika vienība, kurā tiek izvēlēti jauni stimuli, tiek saukta par periodu. Dažāda garuma periodi rada atšķirīgu riska uzņemšanās uzvedību. Kā mēs varētu izmantot šo informāciju?
Nav nekādas slepenas iemesla, kāpēc mums būtu jāizvēlas viens periods nevis cits, periodi ir pilnīgi nosacīti. Bet bieži vien mēs neizvēlamies noteiktu periodu, tas vienkārši rodas no mūsu pašreizējā prāta stāvokļa. Tādas programmas kā PokerTracker vai HoldemManager, ikdienas grafiki vai Excel tabulas, vienkāršs rituāls pastāstīt kādam, kā šodien gāja – viss tas palīdz nonākt pie secinājuma, ka diena ir dabiskākais periods un piedāvā piemērot ikdienas stimulus. Bet vai tas dos mums labumu?
Teorētiski, mums vajadzētu būt optimālā riska uzņemšanās līmenī, atkarībā no mūsu bankroll'a, emocionālās stabilitātes, mūsu spēlētā spēles veida. Mēs nevēlamies, lai mūsu uzvedība attālinātu mūs no optimālā līmeņa. Ikdienas stimuli izraisīs biežas svārstības tavā tieksmē riskēt (jo tie nepārtraukti mainīsies) un radīs novirzes no optimālā riska uzņemšanās līmeņa, tāpat kā emocionālās svārstības.
Tā vietā tev vajadzētu mēģināt atdalīt pašapziņas stāstus no ikdienas laimestiem. Pārstāj domāt par to, ko tev vajadzētu darīt tieši šodien, vai ko tev jāiziet cauri. Mēģini iestatīt PokerTracker vai HoldemManager rādīt tavus iknedēļas rezultātus vai ikmēneša. Vairāk trenējoties, šo paradigmu, ka ikdienas rezultāti ir tava pokera pieredze, ir iespējams pārvarēt.
Protams, jauns stāsts var tikt uzlikts uz vecā tikai pastāvīgi sev to atkārtojot. Tātad, stāsti sev jauno stāstu atkal un atkal: “Tas, kā es šodien uzstājos, ir pilnīgi nesvarīgi. Šī diena nav nekas īpašs. Viss ir viena gara sesija.”
