2002. gada novembrī es piedalījos savā pirmajā WPT (world poker tour) turnīrā, kas notika Lucky Chances kazino, Kolmā, Kalifornijas štatā. Ļoti interesants fakts par Kolmu ir tas, ka 90% bijušo pilsētas iedzīvotāju ir apglabāti apkārt esošajās kapsētās. Vienmēr ir nedaudz neomulīgi un mazliet dīvaini braukt garām pieminekļiem, lai nokļūtu kazino, kas saucas “Veiksmīgās Iespējas”.
Tajā laikā WPT vēl bija salīdzinoši jauns tūrs, tāpēc neviens negaidīja tik lielu cilvēku skaitu, kas parādījās šajā mazajā kazino tajā svētdienas rītā. Meklējot savu galdu, es redzēju, kā WPT komentētāja Shana Hiatt intervēja neviens cits kā pašu Phil Hellmuth. Tāpat, kur vien paskatījies, visur bija redzami pokera profesionāļi.
Kad es atradu savu vietu, kārtis jau tika dalītas. Tiklīdz es apsēdos, tieši blakus man, man pa kreisi, tika sēdināts Daniel “Kid Poker” Negreanu. Viņa plašais smaids signalizēja čempionu, kurš zināja, ka drīz viņš valdīs visu darbību pie galda. Tomēr, Daniela harizmātiskā personība un uzvarošais spēles stils viņam ir atnesuši slavu un miljonus dolāru. Šodien viņš, iespējams, ir pats populārākais pokera spēlētājs pasaulē.
Es sapratu, ka man tā ir lieliska iespēja kaut ko iemācīties. Un Daniels mani tiešām nepievīla. Viņš meklēja darbību un spēlēja gandrīz katru roku. Es vienkārši skatījos, kā Daniels uzvarēja banku pēc bankas. Viņš uzvarēja pret visiem pie galda, izņemot vienu vecāku džentlmeni.
Šis pelēkmatainais vīrietis nebija redzēts agrāk. Viņa pokera stils izpauda, ka viņam nav daudz pieredzes šajā spēlē. Kad viņš nolēma spēlēt roku, viņš parasti vienkārši ielimpēja un tad atbildēja līdz pat riveram. Reizēm viņš uzvarēja, bet parasti zaudēja. Visu pārsteigumam, vienīgais spēlētājs, pret kuru viņš pastāvīgi uzvarēja, bija Daniels Negreanu.
Četras reizes Daniels Negreanu spēlēja heads up pret šo džentlmeni. Visas reizes darbība notika vienādi. Vecais vīrs ielimpēja, Daniels pacēla likmes, visi izmeta, izņemot šo pelēkmataino. Daniels likmēja katru ielu, viņa pretinieks katru reizi atbildēja. Showdown laikā tika atklātas kārtis, un katru reizi Daniela pretinieks uzvarēja ar kādu monstrīgu kombināciju.
Piektajā reizē, kad viņi spēlēja divatā rokā, Daniels vienkārši pārbaudīja riveru un jautāja: “Labi, kas tev šoreiz ir? Vēl viens sets?”. Un viņam bija pilnīga taisnība, kad viņa pretinieks atklāja savu astotnieku setu.
Pēc dažām rokām es saņēmu kabatas desmitnieku pāri. Mūsu jau apspriestais vecais vīrs šoreiz bija UTG un atkal ielimpēja. Būdams agrīnā pozīcijā, es arī ielimpēju. Daniels pacēla likmes, un mēs abi atbildējām.
Atzīšos, es ļoti nervozēju, spēlējot savu pirmo roku pret Danielu. Līdz tam nekad nebiju spēlējis pret pokera profesionāli. Nezinu, kāpēc, bet es domāju, ka viņam noteikti ir dūži.
Flopā atvērās trīs skaitļi, visi mazāki par 8. Mēs abi pārbaudījām līdz Danielam, kurš likmēja aptuveni pusi no bankas. Man par pārsteigumu, vecais džentlmenis izmeta. Man bija virspāris, bet es biju ļoti nobijies. Es gribēju izmest, bet atbildēju. Turns bija vēl viens mazs skaitlis. Es atkal pārbaudīju, un Daniels tūlīt likmēja vēlreiz. Tas tiešām nebija labi. Tagad es tiešām ticēju, ka viņam ir dūžu pāris. Ja es atbildēšu uz šo likmi, es būšu ieguldījis gandrīz pusi no saviem žetoniem. Ko man darīt?
Kādu laiku es sēdēju, domājot. Es nolēmu mēģināt atrast vēl vienu desmitnieku riverā. Es atbildēju.
Rivers bija Q.
Es skatījos uz šo kārti skumji, cerot, ka tā varbūt mainīsies. Kā es varēju mēģināt noķert vienu no diviem atlikušajiem desmitniekiem? Iespēja ir aptuveni tikai 24 pret 1. Es sapratu, ka esmu zaudējis aptuveni pusi no saviem žetoniem sliktā lēmuma dēļ.
Skumji, zaudētāja tonī es teicu: “Check”.
Daniels viegli nopūtās. Pagaidīja. “Check”.
Ko? Vai es to dzirdēju pareizi? Daniels pārbaudīja savu uzvarošās rokas?
Es biju pārsteigts. Es pārāk ilgi vilcinājos atklāt savu roku, tāpēc Daniels atklāja savu A-K. Man kabatas pāris uzvarēja.
WOW! Es uzvarēju Danielu Negreanu!
Es zinu, ka tā bija tikai viena roka, bet tas bija pirmais reizes, kad es spēlēju pret pokera profesionāli. Es jutos dzīvs. Protams, nedaudz vēlāk es izkritu no turnīra, bet, kad atkal nācās braukt mājās garām tiem mirušajiem, viss, par ko es varēju domāt, bija tā viena pokera roka.
