Bailes no zaudējumiem kognitīvais nobīde norāda, ka cilvēki pēc būtības ir neracionāli, uzņemoties risku. Viņi pārvērtē zaudējumu izvairīšanos un nenovērtē iespējamo peļņu. Piemēram, ja esi 300bb potā un tev ir 200bb, ar kuriem veiksi blefa shove uz rivera, un domā, ka pretinieks 50% gadījumu, tu shove'osi vai nometīsi? Pat ar šiem pieņēmumiem lielākā daļa cilvēku check back'ina riveru, jo viņu prāts pēc būtības liek viņiem saglabāt esošo naudu. Tie 200bb, kas tev jau ir, šķiet vērtīgāki nekā 300bb galda vidū. Zaudējot esošos 200bb, cilvēks jūtas sliktāk nekā uzvarot 300bb, kas atrodas vidū.
Protams, realitātē katram dolāram vajadzētu būt vērtīgam. Nopelnītajam dolāram vajadzētu būt tikpat vērtīgam kā zaudētajam.
Šī nobīde ir viena no grūtāk pārvaramajām, jo tā ir balstīta uz emocijām, un emocijas spēlē lielu lomu iekšējo lēmumu pieņemšanā pokerā. Ietekme ir ne tikai stratēģijas terminos, bet arī ietekmē to, kā mēs spēlējam, kad spēlējam un ko spēlējam. Rīks, kas palīdzēs pārvarēt šo nobīdi un kļūt vairāk orientētam uz procesu, ir saruna ar sevi (self-talk).
Saruna ar sevi ir process, kurā tu runā ar sevi, veicot noteiktas darbības. Tas ir visur noderīgs īpašums, ko izmanto, lai novērtētu, atgādinātu sev kaut ko, kritizētu sevi, darbojoties pasaulē. Ir trīs galvenie self-talk veidi: pozitīvs, negatīvs un mācību. Pozitīva saruna ar sevi ir sevis motivēšana, stiprināšana, piemēram: “Es to jau esmu izdarījis!” vai “Es esmu tik foršs!”. Negatīva saruna ar sevi ir sevis kritizēšana, piemēram: “Es esmu tāds idiots” vai “Kā es varēju veikt to call?”. Mācību self-talk ir sevis vadīšana, lai kaut ko izdarītu, piemēram: “call'ē šajā turnā, un tad shove'o jebkurā riverā” vai “neuztraucies, esi pacietīgs un gaidi, līdz viņš tevi atkal 3-bet'os”.
Nevienu nepārsteigšu, sakot, ka pozitīva saruna ar sevi ir daudz noderīgāka nekā negatīva. Bet pētījumi ir parādījuši, ka mācību saruna ar sevi ir vēl efektīvāka par pozitīvo. Tomēr tas jau ir tavā ziņā. Es nemēģinu teikt, ka pozitīva self-talk neveic nekādu svarīgu funkciju, tā veic un vēl kā, drīz to arī apspriedīsim, bet mācību saruna ir labākais līdzeklis pret bailēm no zaudējumiem kognitīvās nobīdes.
Izmantojot mācību self-talk, mēs varam palīdzēt savam racionālajam prātam tikt galā ar mūsu zemapziņas kognitīvajām nobīdēm. “Ok, nekas traks, es zaudēju divus buy-in'us, jo man bija laba iespēja uz trim buy-in'iem, un tas blefs bija ar ļoti pozitīvu EV.” Jau vien sev to sakot pietiekami daudz reižu, tu iemācīsies to pieņemt kā pieņemamu attaisnojumu.
Pastāvīgi apstrīdot savas dabiskās bailes no zaudējumiem ar sarunu ar sevi, tu vari neitralizēt sava prāta impulsu pastāvīgi apspiest darbību, kas var novest pie zaudējumiem. Situācijās, kurās vēl neesi apspiedis savas bailes no zaudējumiem, tev pastāvīgi jānodarbina sevi ar sarunu ar sevi. Katru reizi, kad veic labu blefu vai call, kurā kļūdies, tev prātā jāsaka sev, ka visu izdarīji pareizi, un jācenšas no visas sirds to pieņemt. Pastāvīgi to atkārtojot, galu galā pārvarēsi šo nobīdi. Patiesībā, šādu metodiku vari pielietot arī citiem kognitīvajiem nobīdēm, piemēram, pirmā iespaida nobīdei (kad pārāk ilgi turies pie pirmā iespaida). Būtībā, self-talk ir nenovērtējams rīks pokera spēlētājiem, tas ir prasme, kuru nepieciešams pastāvīgi attīstīt, lai patiešām apgūtu šo spēli.
Kā jau droši vien esi pamanījis, mūsu smadzenes diezgan bieži interpretē atšķirīgu atgriezenisko saiti 
atšķirīgi, piešķirot noteiktiem notikumiem lielāku nozīmi nekā citiem. Es to saucu par disbalansu. Šī disbalansa dēļ mūsu smadzenes piešķir tam vairāk trokšņa, neskaitot izkropļojumus, kas jau tā ir raksturīgi pokeram.
Apskatīsim negatīvos notikumus. Negatīvs notikums tiek saukts, kad tu nolem kaut ko, ko iepriekš plānoji, vairs nedarīt. Negatīvi notikumi notiek pastāvīgi, lai gan mēs reti par tiem domājam. Tu izvēlējies neveikt 4-bet vai nolēmi veikt checkraise pirms flop. Negatīvo notikumu problēma pokerā ir tā, ka mēs reti ļaujam tiem mūs ietekmēt.
Piemēram, esi lielā potā, barrel'oji divus street'us un tagad izlem blefot uz rivera vai nē. Ja barrel'osi uz rivera un pretinieks nometīs, tu uzvarēsi potu, jutīsies ļoti labi un dosi sev daudz pozitīvas atzinības. Ja blefosi uz rivera un pretinieks call'os tavu blefu, tu zaudēsi un dosi sev daudz negatīvisma. Bet kas notiks, ja pēc noteiktām pārdomām tu neblefosi uz rivera, zaudēsi, un viņš parādīs nuts? Kā tad jutīsies? Varbūt jutīsi nelielu atvieglojumu, bet visdrīzāk jutīsies vienkārši neitrāli un pat būsi nedaudz aizkaitināts, ka viņam bija nuts un viņš uzvarēja potu.
Šeit ir atgriezeniskās saites disbalanss. Kad veic pareizu lēmumu barrel'ot un pretinieks nomet, tu saņem daudz fizioloģiskas atzinības, ka esi spēlējis pareizi. Bet kad veic pareizu lēmumu check'ot un pretinieks uzvar ar nuts, tu saņem ļoti maz atzinības, ka esi spēlējis pareizi. Tas nejūtas kā uzvara, lai gan stratēģiski tā tas ir.
Haseeb Qureshi
