Notiek ilgas debates, vai pokers bลซtu jฤuzskata par sportu? Ja teiktu, ka pokers nav sports, tad riskฤtu domฤt par pokeru kฤ par pilnฤซgi garฤซgu spฤli. ล ฤds apzฤซmฤjums ฤผauj domฤt, ka, ja neesi ierobeลพots ar fiziskiem ierobeลพojumiem, vari darฤซt, ko vien vฤlies.
Tas nav gluลพi taisnฤซba. Taisnฤซba, ka atลกฤทirฤซbฤ no tradicionฤlฤ sporta, pokerฤ tevi neierobeลพo fiziskie dati, piemฤram, augums vai ฤทermeลa uzbลซve. Tomฤr esi ierobeลพots ar fiziskiem ierobeลพojumiem, kas atrodas prฤtฤ. Ja prฤta struktลซras nav pienฤcฤซgi kalibrฤtas daudzu stundu laikฤ pie pokera galda, tad tu neesi spฤjฤซgs fiziski spฤlฤt pareizi. Spฤlฤt pareizi nozฤซmฤ, ka tev ir pareizi, precฤซzi, kompleksi neironu ลกabloni.
No fizioloฤฃiskฤ viedokฤผa ir divas atลกฤทirฤซgas pokera zinฤลกanu nozares, kas tiek dekodฤtas mลซsu smadzenฤs. Pirmฤ ir tas, ko mฤs parasti uzskatฤm par zinฤลกanฤm: ar faktiem vai apgalvojumiem balstฤซta gudrฤซba. Otrฤ ir know-how tipa (procedลซrฤm balstฤซta gudrฤซba).
Apgalvojumiem balstฤซtas zinฤลกanas ir aptuveni ลกฤdas: “Man vajadzฤtu veikt 3-bet preflop ar KK.” Know-how zinฤลกanas ir mลซsu prฤta zinฤลกanas par to, kฤ rฤซkoties. Atลกฤทirฤซbฤ no apgalvojumiem, kas atrodas prฤtฤ un kurus nepiecieลกams izsaukt, know-how zinฤลกanas satur informฤciju par to, kฤ nosลซtฤซt signฤlus neironiem, kas atbild par motoriku un muskuฤผu ลกฤทiedrฤm, kฤ kalibrฤt tavas kustฤซbas un lฤซdzsvaru, lai varฤtu veikt darbฤซbas. Piemฤram, basketbolฤ soda metiens grozฤ ir know-how nozares. Tev nav nepiecieลกams zinฤt kฤdus apgalvojumus par to, kฤ veikt ลกฤdu metienu, piemฤram, ka tev jฤizlec noteiktฤ augstumฤ vai jฤuzrauga, lai bumba grieztos noteiktฤ virzienฤ. Tavs ฤทermenis pats mฤcฤs ลกฤซs lietas automฤtiski un pฤrkodฤ tฤs know-how, nekad neformulฤjot par to nekฤdus apgalvojumus.
Pokera spฤle arฤซ ir know-how zinฤลกanu joma. Mฤcoties pokeru, tu kฤผลซsti arvien labฤks un labฤks, smadzenes veido neironu tฤซklu, lai varฤtu zemapziลฤ koordinฤt tavu uztveri un motoriskฤs reakcijas, tฤpat kฤ spฤlฤjot basketbolu. Tas nav tik acฤซmredzami, jo mฤs nekad nedomฤjam par pokeru kฤ par fizisku spฤli, bet mฤcฤซลกanฤs tieลกi tฤda arฤซ ir.
Ja spฤlฤ basketbolu, bez ลกaubฤm basketbola teorija var palฤซdzฤt, bet vienฤซgais veids, kฤ kฤผลซt prasmฤซgam spฤlฤtฤjam, ir attฤซstฤซt savu know-how uztveri, iekลกฤjฤs ฤทermeลa sajลซtas, kas rodas tikai pastฤvฤซgi spฤlฤjot. Lai gan sistฤmas var viena otru ietekmฤt, basketbola teorija un prakse stipri atลกฤทiras. Tฤpat ir arฤซ pokerฤ. Sistฤma prฤtฤ, kas satur pokera teoriju, ir strukturฤli atdalฤซta no sistฤmas, kas kontrolฤ tavu spฤli.
Pokera teorija ir apzinฤts tฤซkls, kas tev ir prฤtฤ. Par to vajadzฤtu domฤt kฤ par datorprogrammu, kuru esi uzbลซvฤjis savos neironu tฤซklos. Tu ievadi informฤciju par visiem hand'u mainฤซgajiem iekลกฤjฤ pokera teorijas programmฤ, tฤpฤc tagad tฤ paลem informฤciju, to apstrฤdฤ un izspฤผauj tev atbildi. Tu trenฤ un padziฤผini zinฤลกanas, runฤjot par pokeru, skatoties pokera video, pฤrskatot citu cilvฤku hand'us, lasot pokera grฤmatas, veicot pokera matemฤtikas simulฤcijas utt. No visiem ลกiem avotiem iegลซtฤ atgriezeniskฤ saite palฤซdz kalibrฤt pokera teorijas neironu tฤซklu tuvฤk realitฤtei.
ล ฤซ programma, kฤ jau apspriedฤm iepriekลก, ir lฤna, jo tฤ mฤdz ฤtri novirzฤซties no kursa un tai jฤiziet cauri daudziem kodiem, tฤpฤc maz ticams, ka ลกo programmu izmantosi visiem spฤlฤtajiem handiem. Bet nopietnฤs situฤcijฤs mฤฤฃinฤsi izvilkt visu pieejamo informฤciju.
No otras puses, kad spฤlฤjam pokeru, mฤs esam aizลemti ar kaut ko pavisam citu. Mฤs nemฤฤฃinฤm 
atcerฤties apgalvojumiem balstฤซtas zinฤลกanas, faktus par pokeru vai pat diskursฤซvos procesus, kas ietverti pokera teorijas tฤซklos. Spฤlฤjot mฤs aktivizฤjam know-how zinฤลกanas – savu zemapziลas “muskuฤผu atmiลas” sistฤmu, kas palฤซdz nekavฤjoties reaฤฃฤt, sajust, kฤda spฤle ir pareiza, ko nozฤซmฤ likmes lielums. Mฤs izlemjam, vai hand's ir pietiekami spฤcฤซgs, lai varฤtu call'ot ลกajฤ situฤcijฤ. To sauc par intuฤซciju. Know-how ir tas, kas uzreiz kustina mลซsu pirkstus, nospieลพot pogu, nometot turn'ฤ vai veicot all-in. No know-how sastฤv mลซsu pokera uztvere. Tas, kฤ mฤs redzam J98 flop'ฤ vai hand'u AQ, ir izveidots no mลซsu know-how zinฤลกanu bฤzes. Piemฤram, hand'u AQ uzreiz uztver racionฤli – matemฤtika, hand'u tabulas, pokera teorija vai apziลa ลกeit nav nekฤdas ietekmes. Vienkฤrลกi ir sajลซta, cik spฤcฤซgs ir ลกis hand's, kฤ tas darbojas un kฤ ar to jฤspฤlฤ. Protams, vari papildinฤt savu uztveri, mฤฤฃinot domฤs pฤrskriet savu pokera teoriju vai mฤฤฃinot noskaidrot, kฤ AQ iztur pret noteiktu range'u PokerStove. Bet lielฤko daฤผu laika pokerฤ vienkฤrลกi funkcionฤ ar uztveri, ko nodroลกina know-how zinฤลกanas.
Kฤ varฤtu gaidฤซt, know-how zinฤลกanas tiek attฤซstฤซtas galvenokฤrt spฤlฤjot. Tฤpat kฤ citฤs fiziskฤs aktivitฤtฤs, peldฤลกanฤ vai jฤลกanฤ. Nevari iegลซt know-how zinฤลกanas, lasot grฤmatas vai vฤrojot, kฤ to dara citi. Pokera know-how un zemapziลas reakcijas tiek trenฤtas tikai eksperimentฤlas atgriezeniskฤs saites palฤซdzฤซbu – vai tas bลซtu sods vai atlฤซdzฤซba.
Turklฤt ลกฤซs atlฤซdzฤซbas vai sodi var tikt administrฤti daลพฤdos veidos, daลพreiz arฤซ ne visai noderฤซgos. Tie var nฤkt no veiksmฤซgas vai kฤผลซdainas spฤles, bet tie var arฤซ nฤkt no trenera, kas mฤca tevi spฤlฤt, vai no tava paลกa iekลกฤjฤ kritiฤทa. Ar katru ลกฤdu piemฤru tu tikai attฤlinies no ฤซstฤs pokera spฤles pieredzes. Jo vairฤk iesaisti apzinฤto prฤtu, jo mazฤk trenฤ savu know-how.
Tas ir viens no galvenajiem punktiem, tฤpฤc tas ir jฤatkฤrto: jo vairฤk avots ir izvilkts no konteksta, kurฤ tฤ pieredze bลซtu jฤizmanto, jo mazฤk no tฤ nฤkoลกฤ atgriezeniskฤ saite ietekmฤs tavu uzvedฤซbu.
Tฤtad, kฤ redzam, ir divas atseviลกฤทas pokera sistฤmas, kas pastฤv mลซsu prฤtฤ – apzinฤtฤ, kas saistฤซta ar mลซsu pokera teoriju un apgalvojumiem balstฤซtฤm zinฤลกanฤm, un zemapziลas sistฤma, kas satur know-how zinฤลกanas un regulฤ lielฤko daฤผu mลซsu spฤles. ล ฤซs divas sistฤmas ne tikai ir atdalฤซtas, bet arฤซ tiek attฤซstฤซtas pilnฤซgi atลกฤทirฤซgos veidos.
