Tradicionālās pokera psiholoģijas trūkumi
Mana pieredze sporta psiholoģijā deviņdesmito gadu beigās tagad atspoguļojas klientu izteikumos par tradicionālo pokera psiholoģiju: “Līdz noteiktam brīdim tā palīdz, bet izšķirošajā brīdī uz to nevar paļauties.” Ar “slikto” variāciju un citiem psiholoģiskajiem spēles aspektiem šāda psiholoģija piedāvā cīnīties, dziļi elpojot, veicot pārtraukumus spēlē, nodarbojoties ar vizualizācijām, meditāciju, neirolingvistisko programmēšanu un pat hipnozi. Katra no šīm stratēģijām var būt lieliska izvēle noteiktā brīdī (īslaicīgā periodā), taču ir nepieciešams risināt dziļi iesakņojušās psiholoģiskās spēles problēmas. Pretējā gadījumā tās pastāvīgi parādīsies, tāpat kā nezāles, kuras nav izravētas ar saknēm.
Mana pieredze pokerā tikai apstiprināja tās zināšanas, kuras es atnesu no golfa: pielietojot dziļāku stratēģiju mentālajai spēlei, ir iespējams atrast ne tikai īslaicīgus problēmu risinājumus. Dziļa teorijas izpratne un spēja attīstīt psiholoģiskās spēles prasmes reālajā dzīvē ir tas, kas līdz šim trūka tradicionālajā pokera psiholoģijā. Tradicionālā gudrība zina, kā viss ir jābūt, tāpēc spēlētājiem tiek teikts, ka viņiem jābūt bezbailīgiem, pārliecinātiem par sevi un neļaujot variācijai izsist viņus no līdzsvara. Tomēr daudziem spēlētājiem ar to nepietiek. Viena lieta ir zināt, kā viss ir jābūt, bet cita lieta – kad jāveic reālas darbības, mēģinot risināt problēmas, kas traucē veiksmīgi spēlēt.
Psiholoģiskās spēles zivtiņa
Zivtiņas ir zivtiņas daļēji tāpēc, ka viņi tic tam, kas nav patiesība. Viņi spēlē, būdami ievērojami vājāki par pretiniekiem, taču to neapzinās. Viņi suckout vienreiz un domā, ka lieliski nospēlēja. Viņus pārspēj stiprāks pretinieks, bet viņi domā, ka tā ir tikai neveiksme. Viņi uzskata, ka viņiem nav nepieciešams uzlabot savu spēli, bet pat ja būtu pretēji, viņi nezinātu, no kurienes sākt. Viņiem nav nekādas izpratnes par to, ko viņi var kontrolēt un ko ne, pie pokera galda. Bieži dzirdēsiet viņus sakām: “Es zināju, ka tas karalis izkritīs” vai “Es vienmēr uzvaru ar AQ”.
Varbūt jūs esat stabils uzvarošs spēlētājs, kurš atpazīst pretinieku vājās puses, bet runājot par psiholoģisko spēles aspektu izpratni, jūs, iespējams, no zivtiņas neatšķiraties. Psiholoģiskajā spēlē jūs esat zivtiņa, ja:
- Maināt pārbaudītu veiksmīgu stratēģiju, kad jums slikti/labi veicas.
- Nesaprotat, kad kāds labi nospēlē pret jums vai domājat, ka visi spēlē slikti, bet viņiem pastāvīgi veicas.
- Mēģināt uzvarēt katru izspēli.
- Domājat, ka izspēles iznākumu var noteikt kliegšana, lūgšanas vai “veiksmīgas rokas” turēšana.
- Satraucaties, kad slikts spēlētājs spēlē slikti un pat mēģināt viņam izskaidrot, kāpēc viņš spēlē slikti.
- Jūtaties nelaimīgi, kad zaudējat roku, kuru nospēlējāt izdevīgi.
- Domājat, ka slikto periodu pārtrauksiet, pārstājot spēlēt vai mainot limitus.
- Domājat, ka pēc pokera grāmatas izlasīšanas jau visu zināt.
- Skatāties Phil Galfond mācību video un domājat, ka spēsiet spēlēt kā viņš.
- Domājat, ka esat nolādēts vai ka citi ir laimīgāki par jums.
- Domājat, ka ir iespējams ielīst cita spēlētāja dvēselē.
- Spēlējat vairāk roku, kad uzvarat/zaudējat.
- Spēlējat mazāk roku, kad uzvarat/zaudējat.
- Spēlējat slikti, kad likmes ir pārāk mazas, lai ietekmētu.
- Iesaistāties personiskos konfliktos ar citiem spēlētājiem.
- Visiem, kas klausās, stāstāt bad beat stāstus, tajā pašā laikā nemēģinot uzlabot savu reakciju uz tiem bad beatiem.
- Sakāt “vienu reizi” (one time).
Rakstu sērija sagatavota pēc Jered Tendler pokera psiholoģijas grāmatas: “Mental game of poker”. Tie, kas vēlas iegādāties oriģinālu, kas ir angļu valodā, to var izdarīt amazon.com
