Vārds balansēšana (ang. range balance), lielākajai daļai vidējo spēlētāju vārdnīcā nav tik vecs. Vēl nesen par balansu pat netika runāts. Ar tā ienākšanu pokera valodā, gandrīz visiem radās secinājums par neapstrīdamo līdzsvara vērtību.
Ir acīmredzama saikne starp disbalansu un ievainojamību. Bet būt ievainojamam nav tas pats, kas būt pilnībā uzvarētam. Atceries, ka, lai uzbruktu, tev ir jāatver caurums savā aizsardzībā. Tātad, lai pilnībā salauztu kādu, tev arī jābūt ievainojamam.
Piemēram, tavs pretinieks kādā vietā ļoti reti blefo. Lai uzvarētu viņa stratēģiju, tev nekad nevajadzētu veikt hero-call darbību, jo viņam gandrīz vienmēr ir kaut kas. Tas var šķist kā dabiska pielāgošanās, bet patiesībā spēļu teorija saka, ka tev jābūt ievainojamam, lai uzvarētu pretinieku. Ja tagad nomet 100% blefu ķērāju, ļauj pretiniekam tevi uzvarēt 100% gadījumu, kad viņš blefos. Atceries, ka nav nekas slikts būt ievainojamam. Tev jābūt tādam, lai labi spēlētu un varētu pielāgoties pretiniekam.
Droši vien esi labi pazīstams ar terminu optimāla spēle, bet optimālums spēļu teorijā ir ļoti specifisks jēdziens. Būt optimālam nozīmē maksimāli izmantot savu pretinieku (citiem vārdiem sakot, maksimizēt savu EV priekšrocību). Spēlēt optimāli nenozīmē spēlēt neuzvaramu spēli, jo mēs jau apspriedām, ka nevar kaut ko uzvarēt, ja pats neesi ievainojams. Perfekta matemātiskā pokera programma, lai uzvarētu mākslīgo pretinieku (datoru), izvēlas optimālu un sabalansētu stratēģiju, savukārt pret cilvēku pretinieku tā izvēlas suboptimālu stratēģiju.
Droši vien rodas jautājums, kāpēc tad spēlētāji saka, ka tev jābūt sabalansētam, ja patiesībā, lai būtu neuzvarams un perfekti sabalansēts, nekad nevajadzētu izvēlēties optimālu stratēģiju? Kāpēc tad balanss ir tik svarīgs, ja tas nekad nav optimāls?
Tas ir svarīgs, jo pokers nekad netiek spēlēts ar perfektu matemātisku programmu. Pokers tiek spēlēts laikā. Tā vietā, lai skatītos uz pokeru sinhroni, kā uz mirkli “iesaldētu” laikā, paskatīsimies uz to asinhroni, kā tas mainās noteiktā laika periodā. Ja tavs pretinieks veic likmi riverī ar perfekti sabalansētu diapazonu, tādu, ka mūsu EV katrā hero-call ir nulle, ir labi nekad neveikt hero-call vai veikt hero-call 100% gadījumu. Tomēr šāda darbība neņem vērā izmaiņas sesijas laikā. Tiklīdz mēs sāksim atbildēt ar hero-call 100% gadījumu, kādā brīdī pretinieks to pamanīs un reaģēs uz to, mainot savu neuzvaramo stratēģiju uz ievainojamu, pārstās blefot vispār. Šāda darbība padarītu mūsu asinhrono EV dramatiski negatīvu, bet pretinieka pozitīvu. Viņa neuzvaramība, balanss, radīja cietoksni, no kura viņš var uzbrukt, kad un kā vēlas, var izlemt, kad un kā vēlas nolaist tiltu, lai kļūtu ievainojams tieši tajā brīdī, kad savāc pietiekami daudz nepieciešamās informācijas.
Tas nozīmē, ka līdzsvars un neuzvaramība ir spēcīgas aizsardzības stratēģijas. Tas ir veids, kā droši ieguldīt savu laiku, līdz atrodi optimālu stratēģiju.
Neuzvaramība ir vērtīga aizsardzības stratēģija arī tāpēc, ka cilvēka uzmanība ir ierobežota. Parasti cilvēki pieļauj vienu un to pašu kļūdu – viņi secina, ka nākotnē uz informāciju reaģēsi tieši tāpat kā tagad. Pretiniekam vajadzētu visu sadalīt tavās kļūdās, emocijās, iespējā, ka vienkārši nepamanīji nepieciešamo informāciju utt. Diemžēl, skatoties uz citiem spēlētājiem, mēs visu norakstām uz viņu pašu kļūdām, pilnībā aizmirstot padomāt arī par sevi.
Galvenais ir tas, ka pokera sesijas laikā tu sastapsies ar milzīgu pokera statistiku un savu mijiedarbību ar pretinieku. Redzēsi viņa 
preflop celšanas diapazonu, 3-bet biežumu, viņa flop c-bet procentu, dažādus diapazonus rokām, ar kurām viņš c-bet, bet ar kurām check back, redzēsi, cik bieži viņš check monster rokas un saraksts var turpināties un turpināties. Realitātē, lai gan visi šie skaitļi ir tev priekšā, tu tos visus vienlaikus neapzinies. Tava uzmanība ir ierobežota. Ir noteiktas lietas, uz kurām vari koncentrēties un pielāgot nepieciešamo informāciju spēlei, bet visa pārējā vienkārši paslīd garām. Un, lai gan spēlētājs izvēlas noteiktas lietas, uz kurām pievērš uzmanību, viņš ne vienmēr rīkojas atbilstoši.
Atcerēsimies pokera kuģa metaforu: būtu muļķīgi atvērt caurumus visā kuģī. Pat ja katram no tiem ir lielgabals, uzmanību vari pievērst tikai noteiktam skaitam. Galu galā, šajā kuģī esi vienīgais apkalpes loceklis, tāpēc tev jābūt plānam. Turi savu kuģi stipri nostiprinātu tur, kur tava uzmanība nesasniedz, bet vietās, kur tava uzmanība ir aktīva un pastāvīga, atveries uzbrukumam, lai varētu uzbrukt pats. Jau vien tāpēc, ka tava uzmanība ir ierobežota, ir ārkārtīgi vērtīga aizsardzības stratēģija spēlēt tā, lai būtu neuzvarams.
