Pieņemot lēmumus pokerā, ir divi galvenie aspekti – stratēģija un psiholoģija. Kāda ir atšķirība starp tiem? Labi padomājot, mēs jūtam atšķirību, bet izteikt to vārdos ir grūti. Kā to varētu definēt?
Vienkāršiem vārdiem sakot – stratēģija ir labi pamati, bet psiholoģija – saprast, kas notiek cilvēku galvās. Sākums nav slikts, bet varētu būt labāk.
Jā, psiholoģija pēta, kas notiek cilvēku galvās, un iemesls, kāpēc mēs vēlamies “ielīst” citu galvās, ir tas, ka mēs vēlamies paredzēt viņu spēles taktiku. Stratēģija ļauj mums izmantot citu lēmumus, bet psiholoģija ļauj tos vispirms paredzēt. Nevar izmantot spēlētāju, ja nezini, ko viņš plāno darīt. Bet tikai zināšana, ko pretinieks darīs, vēl negarantē, ka varēsi to maksimāli izmantot.
Īsumā, stratēģija darbojas statiski, tā ir algoritmiska, bet psiholoģija ir nestabila. Tā ļauj paredzēt un apsteigt stratēģiju un tās izmaiņas, kas balstītas uz novērojumiem. Ne stratēģija, ne psiholoģija nevar pastāvēt viena bez otras.
Psiholoģijas lomu pokerā varam vēl vairāk sašaurināt. Iepriekšējos rakstos mēs runājām par to, kā saskaņot blefa un valuebet’inimo diapazonus. Tu varēji nonākt pie secinājuma, ka valuebet’inimo un blefa biežumi būtībā ir vienādi, un, lai ar tiem manipulētu, vienkārši vajadzētu palielināt vienu un samazināt otru. Patiesībā viss ir nedaudz sarežģītāk.
Teikt, ka tavs blefa biežums ir 0%, ir vienkārši cits veids, kā teikt, ka pat tad, kad tev ir iespēja blefot, tu to neizmanto. Gandrīz vienmēr noteiktā situācijā tev būs rokas, ar kurām varēsi blefot. Tātad, teikt, ka blefa biežums ir 0%, nozīmē teikt, ka atsakies blefot. No otras puses, ja valuebet'inimo biežums ir 0%, tas nozīmē, ka šajā situācijā tev nav nevienas vērtīgas rokas. Kad tev ir vērtīga roka, nav nepieciešams pieņemt lēmumu, vai veikt value bet vai nē, tas tiek darīts vienmēr, piemēram, kad tev ir sets vai augšējais pāris (izņemot thin value bet’us).
Pieņemsim, ka noteiktā vietā vēlies mainīt savu līdzsvaru. Mainīt blefa biežumu var ātri, jo šis biežums vairāk vai mazāk ir izvēles jautājums. Tas ir lokāls. Tu vari vienkārši pieņemt lēmumu, ka šajā situācijā blefosi vairāk, un tad vienkārši veikt darbības, nav nekādu ārēju faktoru, kas būtu jāapsver. Tomēr, ja vēlies palielināt value bet’u skaitu, tu to vienkārši nevarēsi izdarīt. Atceries “koka kaudzi” (ko saņēmi sava pokera kuģa būvēšanai), savus labu roku resursus. Tie ir ierobežoti un galīgi. Ja tev šobrīd nav neviena, tev būs “paņemt koku” no citurienes un pārdalīt to, kas šobrīd ir. Tātad 
value bet’inimo biežuma palielināšana nav lokāla, tā ir sistemātiska, jo tev ir jāveic izmaiņas citās savas spēles vietās, lai iegūtu nepieciešamos resursus. Šīs rokas tev ir jāizņem no citurienes, lai tās izmantotu šeit.
Šo novērojumu varam izmantot arī, lai uzsvērtu atšķirību starp psiholoģiju un stratēģiju. Mainot stratēģiju, mums ir jāveic sistemātiskas, plaša mēroga izmaiņas savā spēlē, lai varētu izmantot savus pretiniekus. Bet psiholoģijai pietiek ar iekšējiem, lokalizētiem lēmumiem. Psiholoģija visbiežāk koncentrējas uz blefošanu, jo tā ir vieta, kur lēmumi tiek pieņemti mirkli pēc mirkļa. Value bet’inimo vairāk ir plaša mēroga stratēģijas un diapazona konstrukcijas jautājums.
Protams, šeit viss ir ļoti vienkāršoti pateikts, tehniski runājot, dažreiz tavs diapazons ir tik spēcīgs noteiktā vietā, ka tev noteikti ir jāiekļauj nedaudz blefa vai jāveic thin value bet’i utt. Neskatoties uz visu vienkāršību, šāds domāšanas veids ir noderīgs katram spēlētājam.
