Pokera spēlētāja ceļojums ir garš un grūts. Sasniedzot tā vidu, šis ceļojums pakāpeniski sāk uzlaboties, līdz spēlētājs beidzot sasniedz augstāko meistarības līmeni. Galvenais šī ceļojuma mērķis ir pilnībā pārvarēt pokera kalnus. Tātad, kā spēlētājs sasniedz virsotni un attīsta īstu meistarību?
Meistarība mūs aizrauj līdz bezgalībai. No Volfganga Mocarta līdz Albertam Einšteinam, no Garija Kasparova līdz Maiklam Džordanam. Šie meistari vienmēr ir intriģējuši un piesaistījuši cilvēku garu. Tāpēc nav pārsteigums, ka zinātnieki jau 100 gadus intensīvi pēta meistarības fenomenu. Salīdzinot ar aristokrātiski neskaidrajām teorijām, kas runā par “iedzimtiem ģēnijiem”, tagad mums ir daudz skaidrāks priekšstats par to, kā tiek attīstītas prasmes. Pētnieki ir izdalījuši četras meistarības stadijas:
- Nepazināta nekompetence
- Apzināta nekompetence
- Apzināta kompetence
- Nepazināta kompetence
Nepazinātas nekompetences stadija sākas ar katru jaunu darbību. Tas ir tukšs papīrs. Būt nepazināti nekompetentam nozīmē, ka tev ir sliktas prasmes, bet tu pat nenojaut, kas ir nepareizi vai kāpēc tavas prasmes ir sliktas.
Atceries, kad pirmo reizi sēdēji pie pokera galda. Iespējams, tad izmantoji tādas kārtis kā Q6, A3 vai 45o, minbet'us vai overbet'us mazajos pot'os, maz saprotot, vai tāda spēle bija laba vai slikta. Tas ir nepazināta nekompetence.
Neirozinātnes terminos runājot, nepazināta nekompetence ir prāta mēģinājums tikt galā ar ārējo sistēmu, neesot iekšējam tīklam, kas atbild uz katru ārējās sistēmas struktūru. Piemēram, pirmo reizi nākot spēlēt pokeru, tavs prāts vēl nav izveidojis mentālās asociācijas ar Q6o, lai zinātu, vai tas ir labi vai slikti. Tikai vācot informāciju un atgriezenisko saiti, kas nāks pēc šīs struktūras, prāts sāks veidot skaidras un nozīmīgas kategorijas, kas saistītas ar katru ārējās sistēmas struktūru (piemēram, pokera kārtīm).
Otrā stadija ir apzināta nekompetence. Šajā stadijā cilvēks jau pamana savu nekompetenci. Viņš saprot, kāda ir reālā situācija un kas ir nepareizi. Šo stadiju bieži piedzīvojam, mācoties svešvalodas. Iedomājies valodu, kurā vari kaut ko pateikt, bet līdz pareizai runai vēl ir tāls ceļš. Jūti nepareizu akcentu, ne visu izrunā pareizi, runā pārāk lēni utt. Tu pamani savas kļūdas, bet tomēr vēl nevari runāt visu laiku pareizi. Tavas balss saites vēl joprojām ir apzināti jāiedarbina, lai izrunātu vārdus ar pareizu akcentu, vārdu krājums vēl ir šaurs un nesakārtots utt. Šī stadija tiek pārvarēta vienkārši praktizējoties, runājot jaunā valodā, spēlējot klavieres, veidojot marmoru, spēlējot pokeru.
Trešā stadija ir apzināta kompetence. Ja būsi uzmanīgs un domāsi apzināti, zināsi, ko šajā stadijā darīt. Tagad tu bieži pieņem labus lēmumus, spēlējot pokeru – vairs necall'ini flush'u river'ā, ja board'ā parādās double poras, pat ja tu to vēlētos. Vairs nepieņem lēmumus, kurus zini, ka nevajadzētu pieņemt.
Tagad tu pamani visus elementus, no kuriem sastāv pokera mačs: bet'u izmērus, bet'ināšanas šablonus, pulksteņa valodu utt. Bet viss tas tiek apstrādāts apzināti. Tev aktīvi par to jādomā. Kad spēlē labi, visi tavi prāta resursi ir aizņemti. Neiroloģiski runājot, tavi apziņas centri (neo-cortex) aktīvi strādā, apstrādājot un interpretējot informāciju, kas ir tavā priekšā. Ja šajā stadijā izslīdēsi no apzinātas koncentrācijas, spēle ievērojami pasliktināsies.
Pēdējā meistarības stadija ir nepazināta kompetence. Šajā stadijā tu spēlē pareizi, nedomājot par to. Spilgtākais piemērs ir automašīnas vadīšana. Lielākā daļa cilvēku, kas vada automašīnu, to dara daudzus gadus un tagad ir nepazinātas kompetences stadijā. Vadot automašīnu, viņiem nav apzināti jādomā par pārnesumu maiņu, kuru pedāli un cik stipri spiest, kā manevrēt vai tamlīdzīgi. Vadot automašīnu, viņi var uzturēt sarunu, sapņot vai klausīties audiogrāmatu.
Pokerā šī stadija ir raksturīga ar tūlītēju zināšanu, ko darīt. Tev nav jāskatās uz galdu un jācenšas saprast, kas tajā ir, vai jāiedomājas, kā uz tavu bet'u reaģēs pretinieks. Tu vienkārši automātiski pieņem lēmumus. Gandrīz vienmēr šāda spēle norāda uz nepazinātas kompetences sasniegšanu.