Zinātnes par pokeru rakstu sērijā apspriedīsim diezgan jaunu matemātisku rakstu, kas publicēts 2015. Šī raksta autors izvirza tēzi, ka preflop blefošana ir pilnīgi neizdevīga darbība. Lai pareizi saprastu šo domu, ir jādefinē blefošanas termins.
Autors California Jack Cassidy sniedz šādu definīciju – tā ir bet vai raise stratēģija ar vājākajām rokām. Šo definīciju viņš netieši precizē, iekļaujot 10% sliktāko roku (72o, 82o utt.). Protams, šāda stratēģija cenšas piespiest pretinieku izmest labākas rokas un paņemt banku preflop.
Šādām situācijām analizēt tiek izveidoti divi matemātiski rīki – FlopShown un HOM (Hand Order Maintained). Pirmais simulē vienkāršotu Texas Hold ‘Em versiju, kurā spēlētāji ir tikai divi un viņiem ir bezgalīgi daudz žetonu. Otrais analizē, cik bieži labākā roka preflop saglabājas labākā postflop.
Matemātiskās analīzes laikā tika novērots, ka HOM ir apmēram 61%, pārejot no preflop uz flop situāciju. Tas nozīmē, ka labākā roka saglabājas stiprākā apmēram 61% gadījumu. Blefošana ar ļoti vāju range daļu kļūst neizdevīga, jo nepietiekami bieži mainās roku stiprums, pārejot uz flopu.
Pokera praksē daudzi regulārie spēlētāji jau ir atteikušies no tīra blefa preflop Heads-Up spēlē. Bieži tiek izmantots tas, ko autors dēvē par semiblefu – izolēšana ar tādām rokām kā 64s un līdzīgi. Šīs rokas spēj labāk savienoties ar galdu nekā 72o vai līdzīgas rokas, taču pašas par sevi nav ļoti stipras. Šādas kārtis postflop ļauj spēlēt agresīvāk pat nesaņemot pāri, jo bieži būs iespējams straight vai flush draw.
Viens papildu aspekts, kam jāpievērš uzmanība šajā pētījumā – spēlētājiem ir bezgalīgs daudzums žetonu. Katrs regulārais pokera spēlētājs labi zina, ka preflop spēle stipri atšķiras, ja ir maz žetonu. Pretinieks nevar tik brīvi atbildēt uz lieliem raise vai ISO non all-in, kad atlikušais obligāto likmju skaits ir zems. Protams, jebkurā gadījumā, noteikti nekļūdīsimies, spēlējot ļoti piesardzīgi ar sliktākajām rokām un nemēģinot bieži pārstāvēt monster handus ar 72o.
