Kā praksē, spēlējot pokeru, izmantot pretinieku? Lai būtu vienkāršāk iedomāsimies, ka spēlē spēli viens pret vienu. Pieņemsim, ka tiek atklāts flops vai turns. Tava turētā roka tagad nav svarīga – atceries, mēs tagad domājam par tavu roku intervālu (range) un pretinieka turēto intervālu.
Galvenais jautājums šeit: kā mēs sabalansēsim savu spēli (range), lai vislabāk izmantotu pretinieku?
Vieglāk pateikt, nekā pilnībā izpildīt. Šis jautājums liek mums pārdomāt no tā izrietošos nākamos jautājumus. Kādas pretinieka spēles vājās vietas mēs varam izmantot? Kā viņš sadala labās rokas? Vai tiešām visas viņa turētās rokas ir labas? Šis jautājums prasa integrēt visu pieejamo informāciju par oponentu, kas ļauj sašaurināt viņa roku intervālu. Tāpat tas aicina pārdomāt arī psiholoģiskos aspektus, piemēram, kā izskatās cita spēlētāja likmes, kad viņam ir laba roka.
Atceries, mēs vēlamies pēc iespējas skaidrāk izsekot labās pretinieka rokas, pievēršot visu iespējamo uzmanību tām un to kustībai pretinieka spēlē. Labās cita spēlētāja rokas parādīs mums, kur viņa spēle ir stipra un nostiprināta. Tiklīdz viņš novirzīsies no viņam ierastās spēles gaitas, mēs zināsim, ka viņš ir vājš.
Piemēram, ja viņš, atklājot flop kartes, ar labām rokām vienmēr veic tādas darbības kā check-raise un spēlē tās ātri, bet šajā izdalījumā tā nerīkojas, var saprast, ka viņš šobrīd ir vājš un atklājot turn, tu jau zināsi, ka tev viņu jāuzbrūk stipri. Galu galā, tu vēlies visu savu roku spektru (range) sakārtot tā, lai varētu pretinieku uzbrukt tur, kur viņš ir vājš, un aizsargāt savas rokas no viņa stiprā roku intervāla. Tas ir ļoti vienkāršs piemērs, bet tas parāda holistisko pieeju pretinieka izmantošanai.
Ja esi pieredzējis pokera spēlētājs, tev šīs idejas, iespējams, šķitīs vienkārši intuitīvas un sen zināmas, bet saprast šos pamatprincipus skaidri, saprotamā valodā ir nepieciešams, lai pārietu pie lielākām un sarežģītākām idejām.
