“Neiespējami saprast civilizācijas spēku, neatsakoties no saviem instinktiem.” – Zigmunds Freids 
Ir daudz dažādu spēļu, kurās mums jāpielieto pokera domāšanas veids. Dabiski, ka pieļaujam kļūdainus lēmumus jomās, ar kurām saskaramies. Viena no iemesliem, kāpēc vāji spēlētāji pieļauj daudz kļūdu pie pokera galda, ir tā, ka daudzi lēmumi pokerā prasa atbildību vai intensīvu domāšanu, un šie lēmumi ļoti atšķiras no tiem, kurus viņiem jāpieņem ikdienas dzīvē. Patiesībā daudzi, kas vēlas spēlēt pokeru, ir spiesti iet pret saviem instinktiem.
Lai saprastu pokeru, mums jāidentificē tās jomas, kur mums jāpieņem nedaudz atšķirīga domāšana, lai sasniegtu labāku rezultātu.
Darbības un reakcijas
Cilvēka daba ir meklēt saikni starp darbībām un to rezultātiem (reakcijām). Mēģinājums meklēt šo saikni ir tas, no kā cilvēks sāk mācīties. Šīs saiknes var būt ļoti mazas un tik acīmredzamas, piemēram, kā iedurot ar adatu balonā, tas uzsprāgst. Vai arī tas var būt notikušās darbības sekas, piemēram, jūs pieķerat kādu melos, tāpēc jūs šim cilvēkam mazāk ticēsiet nākotnē. Viens no cilvēka attīstības atslēgām ir atrast un apgūt pēc iespējas vairāk šo saikņu. Viss, ko mēs darām katru dienu, ir balstīts uz iepriekš saprastām darbībām un to izraisītajām reakcijām.
Viens milzīgs ieguvums, novērojot šīs reakcijas, ir tas, ka mēs, ņemot tās vērā, varam kaut ko mainīt. Ja jūsu darbība nerada nepieciešamo reakciju, tad nākamreiz varat mēģināt mainīt darbību un redzēt, vai reakcija būs atšķirīga. Piemēram, ja jūs piespēlējat futbola bumbu draugam un viņš to nespēj apturēt, tad nākamreiz jūs piespēlēsiet bumbu vājāk. Tas var izraisīt citu reakciju, un var gadīties, ka jūs piespēlēsiet bumbu pārāk vāji, un tā līdz draugam nenonāks, tāpēc nākamreiz mēģināsiet atkal citādi utt.
Kad visi šie faktori nonāk pokerā, atrast saikni starp darbību un reakciju (vai šajā gadījumā starp lēmumu un rezultātu) var būt daudz grūtāk. Katra veiktā darbība var radīt plašu rezultātu spektru, daži būs labvēlīgi, citi nelabvēlīgi. Visa tas padara mācību procesu daudz grūtāku. Pielietojot tādu pašu mācību metodoloģiju pokerā kā bumbas spēršanā, mācīšanās var radīt daudz problēmu.
Daži pokera scenāriji var tikt atrisināti matemātiski. Piemēram, limitētajā hold'em ir ļoti viegli pierādīt, ka gandrīz vienmēr ir pareizi atbildēt uz vienu likmi ar krāsas pirkumu flopā. Daudzas situācijas ir daudz grūtāk atrisināt matemātiski, piemēram, vai labāk atmest, atbildēt vai paaugstināt likmes ar 66 no vidējās pozīcijas. Šajā situācijā ir daudz citu faktoru, kas ietekmē darbību. Šajās vietās jūs varat mācīties no pieredzējušākiem vai vienkārši no mēģinājumiem un kļūdām.
Problēma, mācoties no mēģinājumiem un kļūdām, ir tā, ka, izvēloties darbību un saņemot negatīvu rezultātu, mēs instinktīvi mainīsim darbību, lai iegūtu labāku rezultātu. Jums jābūt uzmanīgiem, jo labs lēmums var radīt negatīvu rezultātu, bet slikts lēmums var radīt pozitīvu rezultātu. Piemēram, mēs paaugstinām likmi pirms flopa ar AA un zaudējam lielu žetonu kaudzi, kad pretinieks noķer setu. Vai arī, pieņemsim, mēs varam atbildēt uz likmju paaugstināšanu pirms flopa ar K-9 un uzvarēt pretinieka A-K, kad kartes atveras K-9-6. Tie ir tikai daži piemēri, bet princips ir tāds pats daudziem lēmumiem, kurus jūs pieņemat pie pokera galda.
Tas, ka esat uzvarošs spēlētājs, vēl nenozīmē, ka spēlējat labi. Un otrādi – tas, ka zaudējat, vēl nenozīmē, ka spēlējat slikti.
Pokera spēlētājam ir ļoti svarīgi to saprast. Pretējā gadījumā jūs varat pārtraukt mainīt sliktus lēmumus spēlē un turpināt tos pieņemt, jo tas dos labumu īstermiņa rezultātos. Šādos gadījumos spēlētājs ar AA nākamreiz spēlēs pārāk piesardzīgi, bet spēlētājs ar K-9 pārveidos savu viedokli un viņam šķitīs, ka atbildēt ar K-9 ir labi.
