Apzinātas un neapzinātas domāšanas veidi

Iepriekšējo reizi mēs runājām par četriem meistarības līmeņiem. To pārzināšana ļauj labāk izprast, kā darbojas mācīšanās process.

Pirmkārt, ir jāsaprot, ka pokers nepāriet šos četrus posmus vienmērīgi. Pareizāk būtu teikt, ka atsevišķas prasmes progresē, izmantojot šos posmus. Piemēram, jūsu perflop 3-bet spēle, iespējams, ir sasniegusi ceturto posmu, savukārt jūsu flopbet float spēle, iespējams, atrodas apzinātās kompetences trešajā posmā. Katram pokera spēlētājam ir unikāls prasmju kopums, kas sadalīts pa dažādām meistarības pakāpēm. Lai patiesi izprastu atšķirību starp apzinātu un neapzinātu kompetenci, mums ir jāsaprot atšķirība starp apzinātu un neapzinātu domāšanu.

Sāksim ar acīmredzamo - kad jūs domājat apzināti, jūs apzināties visus datus, kurus jūs tajā brīdī apstrādājat, un jūs to visu izjūtat. Domājot neapzināti, jūs izjūtat tikai daļu no apstrādājamiem datiem. Piemēram, jums var būt tikai aptuvenas zināšanas par to, ka spēlējat pokeru. Kad spēlējat neapzināti, jums nav aktīvi jādomā par katras likmes lielumu, katru kārti uz galda utt. Informācija, kas nonāk jūsu galvā, ir ļoti saspiesta, piemēram, izvēloties īsāko ceļu uz veikalu un nedomājot par to, kā pārvietoties kājām vai izvairīties no šķēršļiem.

Apzināts domāšanas veids mēdz novirzīties no kursa.Tas ir uz procesu orientēts domāšanas veids, kas bieži mainās ar valodas palīdzību. Ja spēlētājs apzināti domā par to, kā nospēlēt kādu izspēli, ir liela iespēja, ka viņš to domā soli pa solim: "Labi, viņš palielināja likmi, tātad tas nozīmē, ka viņam var būt tikai X,Y,Z kombinācijas, bet turnīra kārtā viņš uzlika tik daudz, tātad viņam nevar būt Z, un, ja viņam būtu Y, tad viņš, iespējams, būtu izdarījis 3-betu," utt.

Neapzināta domāšana izceļas ar to, ka tā ir ātra. Tā ir precīza un intuitīva, un parasti nav atkarīga no pakāpeniska procesa. Ja uz flopa redzat A22, jūsu zemapziņa uzreiz izlemj, ko darīt, tai ir tikai viena atbilde šai situācijai, un tai nav nepieciešamas nekādas pārdomas.

Tātad secinājums ir tāds, ka apzināta domāšana ir lēna, bet neapzināta domāšana ir ātra, jo process ir pakāpenisks. Tas ir svarīgi. Neapzinātais prāts kontrolē motoriku, iekšējos orgānus utt. Tāpēc tam ir jābūt ātram un precīzi jāzina, kas jādara jebkurā brīdī. Savukārt apzinātais prāts nesteidzas, koncentrējoties uz pašu procesu.

Lai noteiktu, vai situāciju pēta apziņa vai zemapziņa, jāpievērš uzmanība dažām pazīmēm: ja jūs izjūtat katru procesa elementu, ja situācija mainās, izmantojot valodu (kas var notikt tikai jūsu galvā), ja tā tiek apsvērta soli pa solim un ja tas notiek lēni, tad, visticamāk, tiek "nodarbināta apziņa". Bet, ja tas ir ļoti neskaidrs, jūs automātiski zināt atbildi un tas notiek ātri, tad tas notiek zemapziņā.

Sarunas ar sevi ir viens no veidiem, kā noskaidrot, kuri jūsu domāšanas aspekti ir jūsu apziņā un kuri - neapziņā. Ja jūs mēģināt izsekot savām domām un visu, ko domājat, izrunājat skaļi. (vēlams, ar kādu, kurš arī ir pieredzējis pokera spēlē), jūs redzēsiet, ka lielākā daļa no tā, ko jūs teiksiet, attiecas uz apzinātām vietām. Ļoti iespējams, ka jūs vienkārši palaistu garām neapzinātās savas domāšanas daļas, piemēram, likmju modeļus vai galda interpretāciju, skaidru spēli.

Apziņa, ņemot vērā tās tendenci balstīties uz valodu un iespēju novirzīties no kursa, vienmēr tiecas uz sēkļa ātrāk, jo tā ir saistīta ar verbālajiem centriem, un pēdējie teikumi vienmēr būs par to, ko jūs tobrīd darāt.

Šo parādību var redzēt pokera video. Bieži vien, kad labākie spēlētāji stāsta par pokera stratēģiju, viņu stāstījums beidzas ar procesu, kurā ir iesaistīts viņu prāts. Nav grūti nojaust, ka lielākā daļa augstākā līmeņa spēlētāju lielu daļu savas spēles ir pārcēluši uz neapzinātās kompetences līmeni. Tas ir tāpēc, ka viņi ir spēlējuši neskaitāmas stundas un rezultātā ir izveidojuši ļoti efektīvus ieradumus. Un šī iemesla dēļ, kad viņi apzināti runā par pokeru, viņi parasti saka tikai to, ko sarunbiedrs vēlas dzirdēt.

Ir ļoti viegli pateikt tikai to, kas uzrakstīts uz mēles, taču, lai kļūtu par īstu skolotāju, videomākslinieku vai pokera treneri, jums ir nepieciešams plašāks prasmju kopums - jums ir jāspēj izpētīt savas zemapziņas procesus, vizualizēt, kā situācija tiktu pasniegta jūsu skolēna acīm. Jums jāspēj redzēt situāciju tā, kā to redz cilvēks, kurš tikko sācis spēlēt. Tāpēc labākie pokera spēlētāji parasti nav labākie skolotāji.

Apzinātie un neapzinātie procesi ir cieši saistīti arī ar lēmuma pieņemšanas laiku. Ko spēlētājs dara, ja viņam ir nepieciešams laiks lēmuma pieņemšanai? Viņš mēģina vēlreiz analizēt izspēles, tāpēc viņš vēlreiz restartē savu apziņu, lai mēģinātu atrast skaidru risinājumu. Tas nozīmē, ka vai nu viņa zemapziņa nezina, ko darīt, vai arī viņš tai neuzticas (varbūt tāpēc, ka banka ir liela vai izspēle ir dīvaina).

Kāpēc spēlētāji dažās situācijās lēmumus pieņem ātri, bet citās - lēnāk? Tāpēc, ka apzinātais prāts strādā lēnāk nekā zemapziņa, tāpēc vietās, kur spēlētājiem nākas domāt ilgāk, viņi "nodarbina" savu apziņu.

Šī teorija atkal ir saistīta ar centrālā stāvokļa ideju - jo tuvāk situācija ir centram, jo vieglāk ātrajam un pārliecinātajam zemapziņā ir tikt galā. Jo tālāk situācija atrodas no centra, jo vairāk nepieciešams apzinātais prāts. Tiklīdz jūs atstājat centru, jūs uzreiz pamanīsiet skaidru atšķirību pretinieka spēlē un laika prasībās.

Ko darīt, ja apziņā un zemapziņā ir atšķirīgi risinājumi vienai un tai pašai situācijai? Atcerieties, ka visos nolūkos ir divas atšķirīgas sistēmas, kas ir strukturāli nodalītas. Iedomājieties tās kā divus atsevišķus neironu tīklus savās smadzenēs, kas ir attālināti viens no otra. Lai gan starp tiem pastāv mijiedarbība, tie tik un tā ir arhitektoniski atsevišķi. Pārnestā nozīmē, jūsu iekšienē ir divi pokera spēlētāji - apziņa un zemapziņa - un katrs no tiem ir veltīts jūsu spēlei. Viņi ir kā Platona zirgi, kā prāts un emocijas, viens velk uz vienu pusi, otrs uz otru. Jūsu kā tiesneša starp šiem diviem elementiem uzdevums ir katrā spēlē izmantot viņu stiprās puses un maskēt vājās puses.

Kur ir labākā vieta, kur spēlēt pokeru?