Visu dzīvi ēd saldumus/čipsus, dzer kafiju vai, piemēram, smēķē, bet vienu dienu pēkšņi uzzini vai tiek veikts jauns pētījums un izrādās, ka nikotīns ir liels inde, kas ļoti kaitē mums un videi, kafijā ir daudz kancerogēnu, ka saldumi un čipsi ir nepiemērots ēdiens mums. Tā kā esi apzinīgs, tad viegli atsakies no tā, kas tev nav vajadzīgs, un nejūti nekādu neērtību, elastīgi reaģē uz apstākļiem un dzīvo tālāk.
Tāda pati situācija ir arī pokerā, mācies spēlēt pokeru, mācies roku vērtības un kombinācijas. Uzzini, ka AK un AA ir “monstri” un ka ar AK zaudēt ir jau badbeats. Vārdu sakot, lēnām pilnveidojies, mācies un praktizējies, publicē savas rokas pokera forumos un tā tālāk. Bet vienu dienu saņem labu spēlētāju padomus un skaidrojumus, ka ar AJ vai KQ atvērt no UTG (full ringā) nav izdevīgi, kritizē tavu AK c-betus un saka, ka nevajadzētu c-betot 100% flopu, ka nevajadzētu stackoties ar AsAh uz 7c8c9c flopa, ja ir 3 pretinieki. Vai vienkārši, ka spēlēt bez pozīcijas ir -EV. Viss šķiet ļoti vienkārši, uzzināji, iemācījies un viegli pielāgojies jaunajiem apstākļiem, nosacījumiem.
Bet vai viss ir tik vienkārši? Gan dzīvē, gan pokerā? (Bieži dzirdu cilvēkus sakām par smēķēšanu “man vajag atmest smēķēšanu”, “es zinu, ka smēķēšana man ļoti kaitē, bet…”, “zinu, ka smēķēšana ir pilnīgs š…, bet…” un līdzīgus izteikumus. Un ja pajautātu cilvēkam, kāpēc tu smēķē? Ko tev dod smēķēšana? Parasti nedzirdēsi nevienu atbildi. Palīdz atpūsties!? Ha, nejoko un nemelo pats sev, vai tad nezini labākus atpūtas veidus? 🙂
Atgriežamies pie pokera. Bieži izteikums gan dzīvē, gan pokerā, “zinu, ka nevajadzētu tā darīt, bet…” un tad parādās “hero” gājiens, call vai neapzināti all in, kas pēc tam liek grauzties un vainot sevi, ka nespēji savaldīties.
Vai ir viegli mainīties? Diemžēl, lielākajai daļai no jums jāapbēdina. Mainīties ir ļoti vienkārši un viegli. Nepadodieties vecajam uzskatam, ka ieradumus ir grūti pārvarēt un nepieciešams tos pārvarēt ar gribasspēku vai fiziskām pūlēm, ieradumi lūst minūtes laikā, lūst viens pēc otra un bieži paiet daudz laika, līdz apzināti saprotam “es to vairs nedaru” “es pilnīgi vairs nevēlos…” kāds tad ir iekšējais pacēlums. Katram no mums ir daudz piemēru savā vidē, vai kāds cilvēks ar “ļoti stipru ieradumu” mainīja savu dzīvi vienā mirklī, piemēram, kad aizrautīgs smēķētājs, kurš smēķējis 20 gadus, atmet smēķēšanu, kā cilvēki vienā dienā maina savus uztura vai dzīvesveida ieradumus. Kā vienā sekundē pazūd bailes, visu dzīvi baidījies no zirnekļiem, bet vienreiz saprati, cik tie patiesībā ir mazi, padomāji “kā zirneklim vajadzētu baidīties no manis, kliedzoša un skraidoša ar slotu”. Viena doma un ieraduma, no kura šķita, ka nekad neatbrīvosies, vairs nav.
Ieradums ir mūsu galvās, mūsu prātā, vienkārši jāatbrīvojas no tā.
Kolēģi, esiet apzinīgi, dzīvē viss ir vienkārši.
Kur vislabāk spēlēt pokeru?
