Andrew Seidman Easy Game - Likmju lielumi un plānā vērtība - I daļa

Viegla spēle-Baluga-recensione[216]

4. sadaļa: Likmju lielumi un plānā vērtība

Pēc pēdējā raksta par agresijas izmantošanu un pārtraukšanu dažādās situācijās, piedāvājam nākamo informācijas devu no Endrjū Seidmena grāmatas "Viegla spēle".

Tagad mums ir vienota izpratne par to, kad un kāpēc mums ir jāpaliek agresīviem - tas ir pareizs novērtējums (pot equities) un (fold equities). Kā mēs varam zināt, kāda lieluma likmi mums vajadzētu izvēlēties dažādās situācijās? No Limit Hold'em spēlē mums ir bezgalīgas likmju lielumu izvēles iespējas.

Ilgu laiku pokerā dominēja likmju lieluma standarti. Vispieņemamākie bija bankas lieluma likmes uz flopa, no 2/3 līdz 3/4 bankas uz turna un no 1/2 līdz 2/3 bankas uz rivera. Var pieņemt, ka šie likmju lielumi tika izvēlēti tāpēc, ka tika uzskatīts, ka pretinieki biežāk atbildēs uz mazu, bet ne lielu likmi uz rivera. Tā ir klasiska "es negribu viņu nobiedēt" domāšana. Tā ir pilnīga muļķība.

Lielākā daļa spēlētāju lēmumus par likmju izteikšanu, palielināšanu vai neizteikšanu pieņem, pamatojoties uz diviem galvenajiem iemesliem:

1) to kartes. Lielākā daļa spēlētāju nevēlas atmest AA uz tādas kāršu kombinācijas kā JT9, kas parasti dod priekšroku pretiniekam, nevis viņu kombinācijai, un tādējādi tiek izspēlēta liela akcija, bet pagaidiet! Galu galā viņiem ir dūži! Un viņi vienkārši nevar atmest, lai gan viņu izredzes šajā situācijā ir ļoti niecīgas.

2) Valdes tekstūra. QQ parasti ir ļoti labas izredzes nopelnīt kā overpāram, taču tā vērtība ļoti ātri samazinās, ja starp kārtīm, kas tiek atmestas, parādās A vai K.

Šādās situācijās likmju lielumu scenārijs kļūst ļoti plašs. Ja mēs izvēlētos 2$ likmi uz 800$ banku, droši vien ikvienam ir skaidrs, ka neviens no pretiniekiem savas esošās kombinācijas nenokārto. Un, ja mēs izvēlētos 800$ uz 2$ bankas, tad noteikti neviens neatbildētu uz likmi bez riekstu kombinācijām. Taču aizmirsīsim iepriekš minētos piemērus un iedomāsimies, ka bankas lielums ir 50$. Ja pretiniekam ir pietiekami laba kombinācija, lai atbildētu uz 35$ likmi, kāpēc viņš nevarētu atbildēt uz 36$ likmi? 38? 42? 48? Ja jūs domājat, ka jūsu pretinieks nedaudz biežāk atmaksās uz 48$ likmi nekā uz 35$ likmi. Parasti tik un tā atmaksājas uzlikt 45$ likmi, jo papildu nauda, ko mēs nopelnīsim, kad pretinieks nosolīs augstākas vērtības likmi, kompensēs dažas papildu reizes, kad pretinieks būtu nosolījis 35$. derības. Tāpēc, kad mēģināt iegūt vērtību, uzlieciet lielākas vērtības likmes.

Dažreiz mūsu likmes uz vērtību nebūs tik vienkāršas un vienkāršas. Ja mums ir JJ uz tādas dēļa kā T54J5, šajā situācijā ir ļoti vienkārši un viegli veikt vērtības likmi. Bet ko darīt, ja identiskā situācijā JJ vietā mums ir AT? Ko darīt, ja T9? Visās trijās situācijās ir liela iespēja, ka mums ir labākā kombinācija un mēs varam veikt likmes ar vērtību. Ja iepriekš minētajā situācijā mēs veicam likmi par vērtību ar JJ, tad varam justies droši, jo visas pretinieku kombinācijas, kas var atbildēt uz mūsu likmi, ir sliktākas par mūsu kombināciju. Tāpēc mēs varam bez bažām izspēlēt maksimālo vērtību. Ar AT mums jāatceras, ka dažas pretinieku kombinācijas, kas var atbildēt uz mūsu vērtību likmi, būs pārākas par mūsu kombināciju (piemēram, AJ, KJ, QJ u. c.), taču mums jāatceras arī tas, ka dažas no tām būs sliktākas (piemēram, KT, QT, T9, T8). Ar tādu kombināciju kā T9 ir ļoti maz sliktāku kombināciju, ar kurām pretinieki potenciāli atbildēs uz mūsu vērtību likmi, parasti tās ir tādas kombinācijas kā T8, 99, 88. Tāpēc, ja mēs ar T9 izvēlēsimies pārāk lielu likmes lielumu, tādu, ka pretinieks atmetīs tādas kombinācijas kā 88, tad likme pakāpeniski kļūs slikta, mēs nevarēsim saņemt atbildi no sliktākām kombinācijām, un mēs nevarēsim piespiest atteikties no kombinācijām, kas ir labākas par mūsu kombināciju. Šī iemesla dēļ mums ir jāizvēlas tāds likmes lielums, kas nodrošina, ka pretinieks atbildēs ar sliktāku kombināciju. Tāpēc iepriekš aprakstītajā situācijā ar T9 ir ieteicams izvēlēties ļoti mazu likmi, piemēram, 1/5 bankas. Ar AT mēs varam izvēlēties nedaudz lielāku likmi, piemēram, 1/2 bankas. To dēvē par plānas vērtības likmi.

Otrajā daļā mēs aplūkosim plānās vērtības jēdzienu, kas tas ir, tā nozīmi, priekšrocības un trūkumus. Sekojiet līdzi!

Šī rakstu sērija ir balstīta uz Endrjū Seidmena pokera grāmatu "Viegla spēle". Ja vēlaties iegādāties oriģinālu, kas ir pieejams angļu valodā, varat to izdarīt. balugawhale.com.

Kur ir labākā vieta, kur spēlēt pokeru?