Mūsu smadzeņu struktūrā ir noteiktas īpašības, kas ir stipri iesakņojušās. Viena no tām ir no konteksta atkarīga atmiņa. No konteksta atkarīga atmiņa nozīmē, ka tas, kas tiek apgūts noteiktā kopējā kontekstā, tiek daudz labāk atcerēts, daudz ātrāk rodas atmiņas un daudz labāk viss tiek pielāgots līdzīgam kontekstam. Īsāk sakot, ja vēlies kaut ko atcerēties, tev jāiemet sevi tajā vidē, kurā to apguvi (piemēram, doties uz to pašu vietu, klausīties to pašu mūziku, izraisīt tās pašas sajūtas, radīt sev tās pašas fiziskās vai prāta apstākļus). Tas var būt acīmredzams un saprotams, bet tam ir viena ļoti svarīga sekas, mācoties pokeru.
Ja domāji par handu vēsturi, tev ir pilnīga taisnība. Handu vēsture, un tas ir ļoti svarīgi, ir sveša kontekstam, kurā patiesībā tiek spēlēts pokers. Handu vēsture ir liels un sarežģīts bloks, kas atrodas tālu no realitātes. Tai nav nekādas laika izjūtas, arī nekādu vizuālu sajūtu, un tā ir pilnīgi statiska. Īsts pokera handam ir kustība, darbība, pieredze, emocijas. Tas, kā tu piedzīvo handu vēsturi, pilnīgi atšķiras no tā, ko piedzīvo spēlējot īstu handu. Vēl vairāk, tas, ko esi iemācījies no handu vēstures (kā arī grāmatām, forumiem), netiks pielāgots patiesībā spēlējot.
Tas daļēji izskaidro spēlētāju, kuri lieliski analizē handus, bet spēlē uzrāda vāju sniegumu, eksistenci. Šim fenomenam ir daudz nosaukumu: “teorijas amatnieki”, “klaviatūras džokeji” utt. Šie cilvēki savas prasmes ir attīstījuši no handu vēstures konteksta, lasot forumus vai komentējot spēlētājus, bet viņi nevar visu to pielāgot īstajā pokera spēlē.
Sasniedzot noteiktu līmeni, problēma kļūst nekontrolējama. Jo tālāk mēs virzāmies no konteksta, jo grūtāk ir atgriezties. Tā vienkārši ir. Kā izvairīties no šādiem slazdiem?
Pirmkārt un efektīvāk būtu mēģināt kopēt īsto kontekstu. Piemēram, darīt visu, ko vari, lai handu vēsture būtu pēc iespējas līdzīgāka “dzīvam” pokera handam. Mēģini visus svarīgos handus ievietot handu replayer'ī, lai iegūtu vizuālu atgriezenisko saiti, kas ir pēc iespējas līdzīgāka īstam pokera handam. Tas var šķist kā laika izšķiešana, bet vizuālās norādes palīdzēs vieglāk visu, ko esi iemācījies, pārnest uz īsto spēli.
Tāpat vari mēģināt vizualizēt handu, it kā tas notiktu realitātē. Mēģini 
pamodināt to smadzeņu daļu, kas aktivizējas spēlējot pokeru un pieņem to stimulu, kas nāks. Koncentrē savu uzmanību un iztēlojies naudu, sajūti, ko tā tev nozīmē, redzi tiksējošo pulksteni un veic pareizu darbību. Jo tuvāk tu būsi īstajai spēles pieredzei, jo efektīvāks būs mācību process. Pārkāp savas komforta robežas. Tas ir sāpīgi, var šķist muļķīgi vai pat neērti, bet tas dramatiski uzlabos tavas prasmes ilgtermiņā.
Vēl ko vari darīt, ir mēģināt “importēt” handa no handu vēstures mācību caur sarunu ar sevi. Piemēram, pieņemsim, ka lasi handu, kas ir par lielisku 3-bet rivera blefu. Tā vietā, lai vienkārši domātu sev “Nākamreiz es to izdarīšu” (apņemšanās, kas gandrīz nekad nerealizējas), uzraksti sev efektīvu instrukciju. Piemēram: “kad varu reprezentēt backdoor flush'u, 3-bet bluff'ēšu riveri.” Paturi šo papīrīti redzamā vietā nākamajai pokera sesijai. Ideāli būtu, ja laiku pa laikam šo instrukciju pārlasītu, atgādinot sev par to. Tā būs lielāka iespēja, ka, kad pienāks īstais brīdis, tu izmantosi 3-bet blefu riverī, un tas handa, kuru mācījies, atgriezīsies pie tevis, tāpēc vēlēsies to spēlēt atkal.
Haseeb Qureshi
