Apskatīsim vienu no sarežģītākajām idejām, kas var palīdzēt spēlējot pokeru.
Iedomāsimies, ka dots taisnstūris ir pokera karte. Šī karte parāda daudzas varbūtības, un katrs tās punkts nozīmē vienu iespējamu pokera roku secību.
Tumšais vidus parāda, kas 99% gadījumu notiek ar lielāko daļu roku pokerā. Bet tev vajadzēja pamanīt, ka tas neaizņem 99% taisnstūra platības. Tas ir tāpēc, ka tumšā vieta parāda nevis 99% no visām iespējām, bet 99% iespēju, ko nosaka biežums. Ja mēs uzskaitītu visas iespējamās rokas, kuras var tikt spēlētas pokerā, intervāls būtu astronomiski liels. Bet uzskaitot 99% visbiežāk sastopamo varbūtību, to skaits būs daudz mazāks.
Daļēji tas ir tāpēc, ka lielākā daļa roku tiek pabeigtas spēlēt agrīnās stadijās un tāpēc ir mazāk sarežģītas. Tāpat tas ir tāpēc, ka liela daļa roku ir ļoti vienkāršas un būtībā spēlē “pašas” – vai nu veicot c-bet, vai pēc flopa roka kļūst tik laba/slikta, ka lēmums ir skaidrs pats par sevi.
Tātad, par šo shēmu varam domāt kā par varbūtību karti – lielāko varbūtību pārstāv tumšās krāsas, mazāko – gaišās. Pārējās kartes daļas ir sarežģītas vai neparastas situācijas, tās ir apzīmētas gaiši pelēkā tonī, šīs situācijas notiek reti. Lielākā daļa pokera situāciju ietilpst 99% aplī.
Visa šī karte ilustrē centralitātes ideju. Centralitāte būtībā ir mērs, kas parāda, cik bieži kaut kas notiek. Šīs diagrammas terminos tas nozīmētu, cik tuvu centram ir mūsu veiktā pokera darbība. Piemēram, vieta, kas būtu tuvu centram, ir light 3-bet pirms flopa. Šāds lēmums ir bieži sesijas laikā, un tas, ka tas tiek veikts bieži, noved to tuvāk centram.
Vieta, kas būtu pilnīgi attālināta no centra, būtu līdzīga šai: 3bet blefs, stumjot visus žetonus riverā, lai parādītu runner runner straight, kas noķerts riverā. Šāda situācija notiek retāk nekā reizi 2000 rokās.
Svarīga atšķirība starp centrā esošo apli un vietu, kas attālināta no centra
Jebkura vieta, kas atrodas blakus centram, būs daudz vienkāršāka nekā tā, kas ir attālināta no tā. Ja punkts ir tuvu centram, tas nozīmē, ka katrs spēlētājs ar to ir saskāries tik daudz reižu, ka sapratīs tā dinamiku pietiekami skaidri. No otras puses, vietās, kas ir stipri attālinātas no centra, cilvēki biežāk pieļauj kļūdas, jo viņiem ir ļoti maz pieredzes.
Centralitātes idejas secinājums: cilvēki labi pratīs tikai to, kas viņiem ir nepieciešams. Par to var domāt kā par dabisko atlasi pokerā. Tas nozīmē, ka, ja tavs pretinieks nekad nav bijis prasmīgs sarežģītās situācijās vai veicot noteiktas darbības, viņš tās arī neapgūs. Cilvēki attīsta tikai tās prasmes, kas viņiem ir nepieciešamas, un ne vairāk.
Piemēram, pirms 6 gadiem light 3-bet bija ārkārtīgi spēcīga stratēģija, jo tā bija ļoti attālināta no centra (reta). Daži cilvēki ieguva pieredzi ar šādu situāciju un iemācījās ar to tikt galā. Līdz tam pokera spēlētājiem nebija nepieciešamības saprast, kā ar šo situāciju tikt galā, tāpēc viņi par to nedomāja. Bet tagad, pēc sešiem gadiem, ar šādu situāciju var saskarties gandrīz katru dienu.
Patiesība ir tāda, ka spēle līdz flopam ir diezgan vienkārša. Tā kā tā nosaka spēli tikai pirmajās stadijās, kas ir pilnīgi vienkāršas. Tādējādi paliek maz vietas sarežģītībai, manevrēšanai, kļūdām un izmantošanai. Ja koncentrēsies uz preflop spēli, nopelnīsi maz naudas, jo tās situācijas ir ļoti vienkāršas un ar tām saskaras daudz cilvēku, šāda spēle ir pašā kartes centrā, un to daudzi saprot lieliski.
Tātad, ir divi svarīgi novērojumi, kas izriet no mūsu izpētītās kartes. Pirmkārt, ja tava pokera partija sastāv no darbībām, kas atrodas tuvu centram, tu samazini savas iespējas izmantot pretinieku, jo tādējādi ļauj viņam palikt zonā, kuru viņš labi saprot. Otrkārt, izvedot viņu teritorijā, kas ir attālināta no centra un kurā viņš nav īpaši prasmīgs, ļausi viņam pieļaut vairāk kļūdu. Tāpēc spēlētāji, kuriem ir ļoti neparasts spēles stils, pat tāds, kas dažkārt izskatās slikts, dažreiz uzvar visvairāk. Viņu panākumus varētu izskaidrot ar to, ka šādi spēlētāji mēdz izstumt pretinieku no centra un viņam skaidrās spēles zonas, pašiem paliekot apļa centrā.
