Blefs – slidena vieta pokerā. Spēlētāji parasti domā, ka to lieliski saprot, bet šajā jomā ir daudz smalkumu, kurus lielākā daļa spēlētāju izlaiž.
Viens no svarīgākajiem aspektiem ir blefa equity. Tā ir equity, kuru iegūsi no iespējas blefot nākamajā street'ā. Ja iedomājies kādu, kurš analizē divas napkins – divas kārtis, kurām nav nekādas saistības ar uz galda esošajām kārtīm, šāds cilvēks joprojām var uzvarēt un pat pārspēt dažus ļoti sliktus pretiniekus. Visa šāda spēlētāja equity rodas no viņa blefa equity jeb citiem vārdiem sakot, no viņa spējām uzvarēt potu ar blefa palīdzību.
Dažreiz ir ļoti svarīgi apsvērt blefa equity un palikt potā, nevis atmesties agrīnā stadijā, jo tas var būt vērtīgs mūsu equity lēmums. Lielākā daļa pokera spēlētāju par to aizmirst, bet negatīvi EV lēmumi agrīnā street'ā var kļūt par pozitīvu EV dēļ ienesīgām blefa situācijām, kas rodas spēles gaitā. Analoga situācija ir ar paredzamajiem odds'iem. Saskaņā ar paredzamajiem odds'iem, negatīvs EV lēmums šajā street'ā var kļūt ienesīgs, jo ir iespēja no tā iegūt naudu nākamajā street'ā. Ar blefa equity ir tieši tāpat. Tu vari turpināt spēlēt ar hand'u, kuram ir nedaudz negatīvs EV, jo laba blefa iespēja var parādīties jau nākamajā street'ā. Parasti cilvēki reālajā dzīvē, izmantojot šādu skaidrojumu, jūtas daudz sliktāk, jo viņi reti kad ir pārliecināti par pozitīvu EV un iespēju trāpīt straight vai three of a kind. Bet EV no value hand'iem un EV no blefiem ir tas pats – EV ir EV.
Jāņem vērā, ka, lai balstītu savus spēles lēmumus uz blefa equity, ir jāpārliecinās, ka blefs tiešām dos +EV. Tāpat ir labi jāizlasa savs pretinieks un precīzi jāzina, ko viņš domā. Ja uzticies savam lasījumam, īstā blefa EV būs ļoti tuva paredzētajai blefa EV.
Pašpārliecinātam spēlētājam var būt laba ideja paļauties uz blefa equity, bet, ja spēlētāja pašpārliecinātība ir zema, tad vajadzētu uzmanīgāk izmantot šo equity kā skaidrojumu -EV spēlei.
Ironiski, bet spēlētāji reti to apsver, kad runa ir par paredzamajiem odds'iem. Viņi ķers setus un draws, pieņemot, ka, ja trāpīs, pretinieks viņiem par to samaksās. Lielākā daļa cilvēku reti atzīst, ka, kad viņi tiešām trāpa, tas neatmaksājas. Un tas parasti notiek viņu pašu bet'ināšanas izmēru vai nitiškuma dēļ, kas brīdina pretinieku. Iespējams, tas ir ieradums, ko spēlētāji apgūst, spēlējot low stakes (kur ir daudz setu un draw ķeršanas, cerot, ka fish par to samaksās).
Dažreiz to sauc par atlikušajiem ieradumiem. Tie var būt nopietna problēma, ja tie nepazūd, pārejot uz sarežģītāku spēli. Lielākā daļa atlikušos ieradumus, piemēram, šis, neļaus prātam pāriet uz zemapziņas aprēķiniem (tas ir atkarīgs no tā, cik intuitīvi pots reaģē uz varbūtībām), smadzenes vienkārši neapstrādās atšķirību starp 20% un 10% peļņu augstākā līmeņa spēlē. Tas nozīmē, ka vienmēr jābūt modram par iespēju izdarīt kļūdainus un novecojušus secinājumus.
