Statistika un tās līmeņi

Pirmā raksta daļa: Statistika pokerā (1) – Pamati (1)

Piramīdas sistema – tā ir shēma, kas attēlo, kāda statistika ir atkarīga no citām un kāpēc.

Lai vieglāk saprastu statistiku un to savstarpējo atkarību, mēs izmantosim piramīdas shēmu. Iedomājieties, ka:

Jo augstāks ir statistikas līmenis, jo retāk situācija, kuru definē statistika, notiek. Statistika, kas atrodas augšpusē, norāda uz noteiktu pretinieka darbību, kas tiek veikta reti.
Jo augstāks ir statistikas līmenis, jo lielāks ir jābūt izspēlēto roku skaitam pret pretinieku, lai varētu pareizi interpretēt šo statistiku.
Augstāka līmeņa statistika balstās uz zemāka(-u) līmeņa(-u) statistiku (tieši vai netieši).

Šīs līmeņu shēmas pamatā ir tas, ka daži darbības, kuras definē noteikta statistika, var notikt tikai tad, kad ir veikta noteikta cita darbība.

Piemēram: flop c-bet var notikt tikai tad, kad pretinieks ir veicis pacelšanu pirms flopa un viņš ir preflopa agresors. Tāpēc C-bet statistika balstās uz preflopa raise statistiku.

Zemāk esošajā piramīdas sistēmā statistika ir sadalīta dažādos līmeņos, kas ir apzīmēti ar romiešu cipariem. Piemēram: I VPIP vai II 3b.

>>> Izmēģini PokerTracker 4 bez maksas 30 dienas <<<

Biežāk izmantotā statistika

Ne visa statistika var tikt sadalīta vienā konkrētā šīs piramīdas līmenī – mēs šo statistiku, kas var raksturot pretinieka spēles stilu, esam sadalījuši vairākos dažādos līmeņos.

AF (agresijas faktors (eng. aggression factor))

AF statistika norāda agresīvo gājienu (bet/raise) un pasīvo darbību (call) attiecību. Šīs statistikas formula ir diezgan vienkārša: (Bets + Raises) / Calls. Ja spēlētājam agresijas faktora vērtība ir 1.0, tas nozīmē, ka šis spēlētājs bet’ina un raise’ina tikpat bieži, cik call’ina.

Ja agresijas faktors ir mazāks par 1, viņš biežāk veic pasīvas, nevis agresīvas darbības. Tomēr, ja agresijas faktors ir lielāks par 1, viss ir pretēji – viņš biežāk veic agresīvas darbības.

WTS (gāja līdz showdown’am (eng. went to showdown))

WTS statistika norāda izspēlēto roku procentu, ar kurām spēlētājs no flopa gāja līdz showdown’am. Šī statistika nenorāda agresiju, tāpēc vai pretinieks bet’ina, call’ina vai check’ina – tas ir pilnīgi nesvarīgi. Tāpēc, lai pareizi interpretētu šo statistiku, jums jāpievērš uzmanība tam, kādas darbības veica pretinieks un kāds ir viņa agresijas faktors.

Izspēlēto roku skaits (eng. sample size)

Tas, iespējams, ir pats svarīgākais, bet tajā pašā laikā vismazāk par spēlētāju izsakošais statistikas rādītājs. Tas norāda, cik daudz hand’u spēlētājs ir saņēmis pie galda. Vai pretinieks spēlēja hand’u, vai vienkārši nolika to pirms flopa – tas nav svarīgi.

Ja 15/10 pretinieks izspēlēja 100 hand’us, tas nozīmē, ka viņam tika izdalīti 100 hand’i, no kuriem ar 15 hand’iem viņš ieguldīja naudu bankā. Ar 10 hand’iem viņš raise’ina un ar 5 hand’iem viņš call’ina raise’u pirms flopa vai limp’ina no SB pozīcijas. Šis piemērs lieliski parāda, cik maz 100 izspēlētas rokas mums izsaka par, piemēram, pretinieka roku diapazonu, ar kurām viņš vienkārši call’ina.

Balstoties uz statistiku, izspēlēto roku skaits ir īpaši svarīgs, jo tas palīdz noteikt, aptuveni cik precīza ir cita statistika. Jo augstāks ir statistikas līmenis, jo izspēlēto roku skaits ir svarīgāks. Pokerā viss, ieskaitot izdalīto kāršu sadalījumu, ir atkarīgs no variācijas, tāpēc jo lielāks ir izspēlēto roku skaits, jo precīzāka ir cita statistika.

Pirmais līmenis – I

Pirmajā līmenī ir aprakstīta statistika, kas nav atkarīga no citām statistikām. Lai šī statistika būtu kaut cik precīza, pretinieka izspēlēto roku skaits var būt mazs, piemēram, mazāk nekā 100.

I VPIP (brīvprātīgi ieguldītā nauda bankā (eng. Voluntary put $ in Pot))

VPIP statistika ir viena no galvenajām statistikām. Tā norāda, ar kādu procentu no savām hand’iem pretinieks iegulda naudu bankā. Šajā statistikā ietilpst limp’ināšana, call’ināšana un raise’ināšana. Atcerieties, ka automātiski ievietotie (eng. auto-post) blaindi netiek skaitīti.

Ļoti daudz statistiku ir atkarīgas no šīs statistikas. Turklāt, balstoties uz šo statistiku, var prognozēt pretinieka postflopa kāršu diapazonu.

VPIP arī ietekmē PFR statistiku, jo, kā jau minējām, raise’ināšana arī ietilpst šajā statistikā. Galu galā, spēlētājs, veicot šo darbību, brīvprātīgi iegulda naudu bankā, vai ne?

I PFR (Preflop Raise)

PFR norāda izspēlēto roku procentu, ar kurām spēlētājs raise’ina pirms flopa. Šajā statistikā ietilpst open-raise’ināšana (pirmais raise pirms flopa), kā arī citi raise’i (3-bet, 4-bet utt.). Šī statistika ir labs agresijas indikators.

I call’ināšanas kāršu diapazons (eng. calling range)

Nu, calling range kā tāda nav statistika, bet to saprast ir ļoti viegli. Šis kāršu diapazons norāda, ar kādu procentu izspēlēto roku pretinieks call’ina pirms flopa. Formula tam aprēķināt ir ļoti vienkārša – vienkārši no VPIP atņemiet PFR un jums ir atbilde.

I ATS (mēģinājums nozagt (eng. Attempt to Steal))

Attempt-to-steal statistika ir pirmā specifiskā preflopa statistika. Tā norāda, ar kādu procentu izspēlēto hand’u spēlētājs open-raise’ina no vēlā pozīcijām (CO, BU, SB). Daudziem labiem spēlētājiem ATS statistika ir augstāka nekā PFR statistika.

Tā ir tāpēc, ka jo vēlākā pozīcijā ir spēlētājs un jo mazāk spēlētāju ir palikuši pēc viņa, jo biežāk spēlētāji ir tendēti open-raise’ināt.

I Fold’ināšana, kad mēģina nozagt (eng. Fold to Steal)

Fold-to-steal statistika norāda, cik bieži spēlētājs neaizstāv savus blaindus, kad tos mēģina nozagt, t.i., viņš vienkārši noliek kārtis. Šajā statistikā ietilpst tikai tās situācijas, kad spēlētājs ir blaindu pozīcijā un kad pret viņu ir open-raise’ināts no vēlas pozīcijas. Viņa reakcija no blaindu pozīcijas, piemēram, uz UTG open-raise’u šajā gadījumā neietekmē fold-to-steal statistiku.

>>> Izmēģini PokerTracker 4 bez maksas 30 dienas <<<

Otrais līmenis – II

Otrā līmeņa statistika ir atkarīga no pirmā līmeņa statistikām. Tāpēc, mēģinot interpretēt statistiku, kas atrodas šajā līmenī, vienmēr vajadzētu pievērst uzmanību statistikām, kas atrodas pirmajā līmenī.

Tā kā darbības, kuras attēlo statistika, kas atrodas otrajā līmenī, spēlē notiek daudz retāk, šai statistikai ir nepieciešams daudz lielāks izspēlēto roku skaits. Lai šī statistika būtu kaut cik precīza, pretiniekam jābūt izspēlējušam vairāk nekā 500 rokas.

II 3-bet

3-bet ir pirmā otrā līmeņa statistika. Tā ir atkarīga no iepriekš notikušās pirmā līmeņa darbības: open-raise’a.

3-bet gājiens nevar tikt veikts, ja pret pretinieku neviens nav raise’inājis. Tāpēc 3-bet statistika norāda, ar kādu procentu izspēlēto roku spēlētājs 3-bet’ina. Tā kā šis gājiens notiek daudz retāk, lai to pareizi interpretētu, nepieciešams daudz lielāks izspēlēto roku skaits.

Tātad, kā jūs, iespējams, jau pamanījāt, pirmā līmeņa statistikām pietiek ar vienu cilvēku, bet otrā līmeņa statistikām nepieciešams, lai arī citi spēlētāji veiktu noteiktas darbības.

Korelācija: Spēlētājs(A) raise’ina – spēlētājs (B) 3-bet’ina (pārspēj)

II (f3b / c3b) Fold’s uz 3-Bet’u / 3-Bet’a Call’s (eng. Fold to 3-Bet / Call 3-Bet)

Fold to 3-bet / Call 3-bet statistika stipri ir atkarīga no limitu dinamikas. Jo vairāk agresijas ir pirms flopa, jo biežāk spēlētājs saskaras ar 3-bet’u un jo biežāk viņam jāpieņem lēmums. Pasīvos limitos jums biežāk nepieciešams lielāks izspēlēto roku skaits nekā agresīvos limitos.

Tātad, kā jau pamanījāt, šai statistikai nepieciešama šāda darbību secība: open-raise, kāds 3-bet’ina, pretinieks noliek vai atbild uz 3-bet’u.

Korelācija: Spēlētājs (A) raise’ina pre flop “PFR” – spēlētājs(B) 3-bet’ina – spēlētājs(A) noliek/call’ina

II Cbet (turpinājuma likme (eng. continuation bet))

Cbet statistika norāda, cik bieži spēlētājs veic turpinājuma likmi flop’ā, būdams preflopa agresors. Šī statistika ir atkarīga no flop’a diapazona un I PFR, pirmā līmeņa statistikas.

Korelācija: Spēlētājs (A) raise’ina pre flop “PFR” – spēlētājs (B) call’ina – spēlētājs(A) Cbet’ina

II Nolikšana uz turpinājuma likmi (eng. Fold to Continuation bet)

Fold-to-continuation bet statistika norāda spēlētāja reakciju uz turpinājuma likmi, t.i., kā spēlētājs reaģē tādās situācijās, kad viņš call’ina pirms flopa un saskaras ar turpinājuma likmi flop’ā, kuru veic preflopa agresors.

Korelācija: Spēlētājs (A) raise’ina pre flop “PFR” – spēlētājs (B) call’ina – spēlētājs(A) Cbet’ina – spēlētājs(B) noliek.

Donk bet’s (tikai tad, kad ir ārpus pozīcijas pret preflopa agresoru)

Donk bet’s – tas ir pretinieka likme flop’ā pret preflopa agresoru. Šī statistika norāda, cik bieži spēlētājs veic šāda veida likmi flop’ā. Tā arī tiek piemērota re-raise’tiem pot’iem.

Korelācija: spēlētājs(A) I raise’ina – spēlētājs(B) I Call’ina – spēlētājs(B) veic pirmo likmi pret agresoru II Donk bet’u flop’ā

Trešais līmenis – III

Darbības, kuras apraksta trešā līmeņa statistika, ir redzamas vēl retāk, jo šī līmeņa statistika ir atkarīga no otrā līmeņa statistikām. Ar šo statistiku jūs saskarsieties tikai dažās hand’os. Lai balstītos uz trešā līmeņa statistiku, izspēlēto roku skaits būtu jābūt lielākam par 1,000. Gandrīz nevienai trešā līmeņa statistikai nav izspēlēto roku limita. Šo statistiku jums jāinterpretē ļoti precīzi, tas nozīmē, ka jums arī jāpievērš uzmanība zemāka līmeņa statistikām un pašai spēles situācijai.

III Turpinājuma likmes pārspēšana (eng. raise continuation bet)

Šī statistika norāda, cik bieži spēlētājs pārspēj preflopa agresora turpinājuma likmi flop’ā. Tajā ietilpst check/raise’i un raise’ināšana pozīcijā. Šī statistika arī tiek piemērota re-raised pot’iem. Ja spēlējat pret ļoti agresīvu pretinieku, raise-cbet statistiku varat piemērot, izspēlējot dažas simtas rokas pret pretinieku.