Vēl viena labi zināma atgriezeniskās saites kļūda ir hero call‘i. Atceries pēdējo reizi, kad veici šādu call‘u ar ace high lielā pot‘ā. Ja tev bija taisnība, droši vien juties lieliski, pat varonīgi. Uzvarot pot‘u, saņēmi milzīgu daudzumu apstiprinājuma sev, kas tika pastiprināts katru reizi, parādot šo call‘u draugiem. Bet kas notiek, ja call‘ini ar ace high un zaudē? Nu… Kādu laiku jutīsies tiešām muļķīgi, īpaši, ja tevi kritizē. Taču lielāko daļu laika droši vien domāsi: „Es parasti pārspēju viņa blefu, šoreiz viņam paveicās, viņam bija. Un es joprojām nezinu, vai tas bija labs call‘s.“ Vai arī, ja viņš blefoja un pārspēja tevi, droši vien domāsi: „Velns! Es zināju, ka viņš blefo! Sick!”
Tas, ko tagad teikšu, var izklausīties kā nepatiesība, taču tas ir taisnība daudziem spēlētājiem. Hero call‘i nes sev līdzi daudz psiholoģiskā svara, jo mēs tos slavējam vairāk nekā citus pokera hand‘us. Tas ir gandrīz izņēmums no normālajiem pokera noteikumiem. Tāpēc, zaudējot ar hero call‘u, saņem maz negatīvas atgriezeniskās saites, bet uzvarot – neticami daudz pozitīvas. Zinātniskos terminos runājot, vari pamanīt, kā tavas smadzenes tevi mudina veikt drosmīgus hero call‘us. Tātad, galu galā nejūties tik slikti, kad zaudē, un jūties tik lieliski, kad uzvari. Hero call‘i iepazīstina mūs ar vēl vienu atgriezeniskās saites disbalansu.
Ko mēs varam darīt, lai izlīdzinātu šo disbalansu? Atbilde atkal ved mūs pie self-talk‘a, un šeit pozitīva saruna ar sevi atklājas visā krāšņumā. Pozitīvs var veicināt uzvedību, kuru pokeram pašam no sevis neizdodas.
Piemēram, pēc check‘ināšanas lielā pot‘ā river‘ā un nolemjot nefīrēt pēdējo barrel‘i, ja pretinieks parāda nuts‘us, tā vietā, lai justos slikti vai neitrāli par viņa uzvaru, vari sev teikt: “Labi, ka nefīrēju to river blefu. Viņš būtu call‘ojis. Labi nospēlēju.”
Tāpat vari kaut ko darīt ar hero call‘iem, lai nedaudz izlīdzinātu atgriezenisko saiti. Pirmkārt, vari 
izmantot negatīvu sarunu ar sevi (kopā ar mācību): “Velns! Man nevajadzēja veikt šo call‘u. Būšu uzmanīgāks ar hero call‘iem.”
Otrkārt, vari mazināt pozitīvo stimulu pēc veiksmīga hero call‘a. Piemēram, vari izveidot noteikumu, ka tev nav atļauts izrādīt savu hero call‘u nevienam no saviem draugiem. Tas novērstu lielāko daļu psihosociālā stimula sākt ar hero call‘u un palīdzētu koncentrēties uz labāko iespējamo spēli.
Ar atgriezeniskās saites disbalansu cieši saistīts ir orientējošais priekšrocības. Orientējošais priekšrocības parāda, cik daudz informācijas noteikts fakts (piemēram, parādīts hand‘s) atklāj par pretinieka spēli. Lai būtu vienkāršāk šo piemēru ilustrēt, to parādīšu ne no pokera puses.
Pieņemsim, ka jums ir pilna vāze stikla lodīšu. Jūs zināt, ka kopā ir 100 lodītes. Bet ir divas iespējamās konfigurācijas: vai nu 95 sarkanas un 5 zilas lodītes, vai 65 sarkanas un 35 zilas. Jūs nezināt, kura no šīm konfigurācijām ir šobrīd, ne arī kādas iespējamības, taču jums ir atļauts no vāzes paņemt vienu lodīti. Pieņemsim, ka izvilkāt lodīti, un tā ir sarkana – paredzamā priekšrocība ir zema. Šis notikums nesaka, vai trauks ir piepildīts 95% sarkanā vai 65%. Brīvi var būt gan tā, gan tā. Taču, ja izvilkāt zilu lodīti, jau ir augsta paredzamā priekšrocība, ir liela iespējamība, ka trauks ir 35% piepildīts ar zilu.
Runājot par lodītēm, šis koncepts var šķist ļoti skaidrs, bet pokerā emociju pieplūdums, troksnis un sarežģītas apstākļi izkropļo ainu un padara grūtāk redzēt iespējamības. Piemēram, situācijā, kurā tu call‘ini ar top pāri, jo domā, ka pretinieks ir nuts‘us vai miss‘intā draw, un viņš parāda nuts‘us, parasti esi ļoti stipri negatīvi ietekmēts: „Dievs, kāds es esmu muļķis, man vajadzēja atmest.“ Pietiekami bieži, nuts‘u show down‘s ir zema paredzamā priekšrocības notikums. 
Pretinieks dažreiz būs nuts‘us, neatkarīgi no tā, vai tu domāji, ka viņš blefo ar savu draw vai nē, un tev nevajadzētu to uztvert ļoti nopietni. Kad tava zemapziņa zaudē lielu pot‘u, tā reti to izskaidro. Tā vienkārši redz, ka zaudēji pot‘u, un nospiež sāpju pogu. Mūsu zemapziņa ļoti slikti apstrādā datus, īpaši par paredzamo priekšrocību, tāpēc mums ir jāizmanto apziņa, lai kalibrētu savas reakcijas, un vēl jo vairāk, lai nosacītu sevi. Tātad, atkal saruna ar sevi izrādās lielisks līdzeklis. Sakot sev: „Es zināju, ka viņš varētu būt nuts‘us, un tas man neko nesaka par manu spēli, labi vai slikti.“ Tādā veidā mēs mazinām negatīvo, kas nāk ar zaudētu potu.
Mums vienmēr jābūt apzinīgiem un modriem, jāorganizē dialogi savā galvā. Galu galā, ilgāk praktizējoties, tava zemapziņa iemācīsies interpretēt šādus notikumus kā paredzamo priekšrocību, un tad tos vairs nevajadzēs apzināti regulēt (citiem vārdiem sakot, sasniegsi zemapziņas kompetences līmeni tajā). Bet līdz tam tev jābūt stingram savā prāta dialogā ar sevi un jāuzrauga savs nosacījums. Saruna ar sevi ir viens no dažiem veidiem, kā iegūt kontroli pokerā, tāpēc tev jāapgūst šis rīks pēc iespējas labāk.
Haseeb Qureshi
