Noteikums saka: „Lai sasniegtu meistarību, nepieciešamas 10 000 stundas apzinātas spēles“. Kas tieši ir apzināta spēle? Eriksons apgalvoja, ka nepietiek vienkārši izmantot prasmi daudzas reizes. Tas, kā tu praktizējies, nosaka, vai sasniegsi augstu līmeni vai nē. Ir noteikti kvalitātes komponenti:
- Sadalīt prasmes mazākās daļās un tās attīstīt
- Pastāvīgi attīstīt prasmi arvien sarežģītākā līmenī
- Būt uzmanīgam un apzinātam, saņemot atgriezenisko saiti par savām kļūdām, un saglabāt nodomu turpināt virzīties uz meistarību
Kļūst ļoti skaidrs, kas ir apzināta spēle, tas ir rūpīgs darbs ar mērķi detalizēti analizēt prasmi un apgūt katru tās daļu.
Šādi padomi lieliski darbojas, lai iemācītos mūzikas melodiju, bet kā ir ar pokeru? Pokerā nav tādas lietas kā prakse. Tu vari tikai kaut kā parādīties (ja vien nespēlē no neīstām naudas summām). Pianists var atkārtot savu uzstāšanos simtiem reižu pirms koncerts Karnegī zālē, bet spēlētājam nav iespējams izmēģināt shot’u pret Jungleman’u, ja vien viņš tiešām pret viņu nespēlē. Vai tomēr tas ir iespējams?
Šis jautājums mani ilgi mocīja. Kas ir prakse spēlē, kurā viss ir tavs uzstāšanās? Varbūt pokers ir kāds izņēmums no tradicionālajām meistarības idejām? Beidzot nonācu pie secinājuma, ka, lai gan pokeram ir noteikti, tikai tam raksturīgi nianses, citas noteikumi būtu jāpiemēro tāpat kā jebkurā citā jomā. Pokeram ir tikai tam raksturīgi papildinājumi, runājot par apzinātu praksi, piemēram, mācīšanās vai video skatīšanās (mēs to jau apspriedām agrāk). Taču ar to nepietiek. 
Vienīgā darbība, kas acīmredzami palīdz uzlabot tavu rezultātu, ir apzināta spēle. Spēle pokerā ir prakse. Katra sesija, kuras laikā tu spēlē ar pilnu uzmanību uz kļūdām un mēģinot no tām kaut ko mācīties, kuras laikā aktīvi stiprini savas vājās vietas (piemēram, uzņemties vairāk risku, spēlēt konservatīvāk vai mācīties spēlēt deepstacked), šāda sesija ir apzināta.
Tātad, nepietiek vienkārši 10 000 stundas pavadīt spēlējot. Tai jābūt aktīvai spēlei. Tev jādzird atgriezeniskā saite no pokera un jāizmanto tā, lai veiktu izmaiņas savā spēlē. Ja vēlies, lai katra sesija tevi tuvina mērķim, tai jābūt apzinātai, gudrai, ar izmērītiem centieniem sekot un uzlabot savas vājās vietas. No visiem spēlētājiem, kas ātri pāriet caur limitiem, esmu redzējis tikai divus tipus: pirmie īsā laikā “iegulda” daudz stundu, otrie ir stipri apņēmīgi uzlabot un sekot savām prasmēm. Pieredze un apņēmība ir vienīgie perspektīvie ceļi uz meistarību.
