Ir vēl viena, reti analizēta ideja, kas, veidojot pilnu pretinieka portretu, bieži tiek apzīmēta kā tava komforta zona.
Spēlētāja komforta zonas apraksts, pretēji nekā frekvences vai psiholoģiskā modeļa analīze, ir vairāk mākslinieciska uzdevums. Lai noskaidrotu, kas pretiniekam ir komforta zona, tev jānoskaidro, kā spēlētājs jūtas noteiktās situācijās vai kas viņam patīk pokerā. Citiem vārdiem sakot, ir noteiktas blefa situācijas, kas pretiniekam šķiet nepiemērotas, un ir tādas, kas šķiet piemērotas. Ir stili, stratēģijas vai situācijas, kurās pretinieks bauda un kuras izvairās. Atjaunot, kā tavs pretinieks jūtas dažādās blefa un vērtības likmju situācijās, ir ļoti smalks, bet svarīgs uzdevums.
Kad, pētot savu pretinieka psiholoģiju, sāc viņu saprast, iespējams, ka redzēsi noteiktas blefa situācijas, kuras viņš nesaprot, pat ja šķiet, ka viņa uztvere ļauj šādas situācijas redzēt. Tas ir labs komforta zonas indikators, kas traucē spēlētāja stratēģijai.
Komforta zona ir apgriezti korelēta ar centralitātes teoriju. Jo tālāk no centra atrodas situācija, jo lielāka iespēja, ka tā ir ārpus spēlētāja komforta zonas. Pretēji nekā parasti tiek uzskatīts, komforta zona liek spēlētājam pretoties handa sajūtai. Piemēram, daži spēlētāji apzināti pretosies noteiktiem thin value bet veidiem, blefam ar noteiktām kārtīm vai blefu secībai spēles plūsmas secībā. Pat ja situācija to ļoti prasa un viņi apzināti saprot, ka tā ir piemērota vieta, kompetenti spēlētāji ar vāju komforta zonu var atteikties spēlēt optimālu spēli. Tāpēc ir ļoti noderīgi pievērst uzmanību blefa veidiem, no kuriem pretinieks izvairās vai pie kuriem viņš apstājas. Šos novērojumus varēsi izmantot, lai noteiktu sava pretinieka komforta zonas robežas.