Bob‘as Silverstein‘as ir aprakstījis vairākus iekšējos „tell‘us“ stāvokļus, tādus kā spriedzes un spiediena no malas pilna situācija (sarežģīta roka, daudz naudas bankā), slikta pašsajūta neveiksmīgi izveidojušās dzīves dēļ (problēmas ģimenē vai profesijā), emociju nomākšana un kontrolēšana un, protams, „Hellmuth‘a dusmas“.
Silverstein‘as šeit atklāja kaut ko interesantu:
Tomēr vispirms es domāju, ka šī raksta nosaukums nav pilnīgi pareizi izvēlēts, jo tiks runāts ne par klasiskajiem „tell‘iem“. Parasti „tell‘i“ ir noteiktas kustības vai izmaiņas spēlētāja uzvedībā, kas sniedz informāciju par turētās rokas stiprumu. „Tell‘i“ izpauž pretiniekam to, kas palīdz pieņemt labāku lēmumu.
Tomēr Silverstein‘as šajā gadījumā runā par „tilt‘u“. Viņa viedoklis ir, ka, kad spēlētāju pārņem iekšējie „tell‘i“, viņš patiesībā atrodas „tilt‘a“ stāvoklī. „Tilt‘as“ – lielākais pokera spēlētāja ienaidnieks. Par šo stāvokli ir uzrakstīts daudz rakstu, tomēr šī tēma līdz šim nav pilnībā izskaidrota.
Tātad kāpēc iekšējie „tell‘i“ patiesībā ir „tilt‘as“? Tāpēc, ka tie traucē atrast pareizo lēmumu. Tas notiek, kad nomāc depresija vai nogurums, tāpēc kļūst grūti spēlēt. Iekšējie „tell‘i“ var rasties arī finansiālu problēmu dēļ, piemēram, samazinoties „bankroll‘am“, tad parādās zināma bailes, kas, kā zināms, sagrauj pašapziņu. Dažreiz ir dienas, kad tiek zaudēts miers un koncentrācija spēlē, un tāpēc jūtamies nedroši un nepilnvērtīgi.
Katrs no šiem iekšējiem stāvokļiem ved pie „tilt‘a“, jo dusmas, depresija, bailes, nedrošība, apjukums un citas līdzīgas emocijas traucē optimālu lēmumu meklēšanai.
„Tilt‘as“ nenozīmē tikai to, ka mēs sākam mest nost kārtis vai bieži iesaistāmies „raise-reraise“ cīņās. „Tilt‘as“ ir katra, absolūti katra situācija, kurā mēs vairs nespēlējam savu labāko spēli.
Izskatās diezgan vienkārši, bet…
Ja jau tas ir tik vienkārši, tad kāpēc rodas tāda neskaidrība? Tieši tāpēc, ka bieži vien vienkāršās lietās slēpjas sarežģītība. Atgriezīsimies vēlreiz pie Silverstein‘a. Viņš iesaka klausīties savu iekšējo balsi, atpazīt savu emocionālo stāvokli un mēģināt atrast iekšējo harmoniju un pašapziņu pokerā, kas šādos brīžos ir ļoti nepieciešama.
Jerry Yang‘as reiz stāstīja, ka viņš nevarētu labi spēlēt pokeru, ja viņa galvā klaiņotu svešas domas. „Kad esmu mierīgs un atslābinājies, nekas mani netraucē, tad jūtos gandrīz neuzvarams“.
Humberto Brenes‘as stāstīja Silverstein‘am, ka, kad viņš zaudē lielu banku, viņš ieslēdz savā „ipod‘ā“ mīļāko dziesmu un dzied skaļi līdzi, līdz nomierinās.
Tātad ir svarīgi saprast divas lietas. Pirmkārt, ir nepieciešams atpazīt situācijas, kas ved pie „tilt‘a“. Un tas patiešām nav viegli. Bieži vien es pamanu, ka esmu kļuvis aizkaitināts vai zaudējis pacietību. Un tiklīdz to pamanu, es jautāju sev: „Kad viss tas sākās? Cik ilgi es tā jūtos? Cik daudz sliktu lēmumu es jau esmu pieņēmis?“ Es spēlēju pokeru jau daudzus gadus un joprojām mācos atpazīt šo stāvokli. Tas joprojām ir grūts uzdevums.
Un otrkārt, vienmēr jābūt psiholoģiski gatavam atgriezties no „tilt‘a“ stāvokļa. Lūk, Humberto Brenes‘as sāk skaļi dziedāt, Jerry Yang‘as cenšas atvairīt nepatīkamas domas, citi sāk meditēt vai nodarbojas ar elpošanas vingrinājumiem.
Tulkošanā palīdzēja: Jonas Pakaušis
Aizņemts no: http://www.pokerzeit.com/interne-tells-oder-einfach-nur-tilt
Autors: Arthur S. Reber
