Kā kontrolēt savas emocijas?
Ilgtermiņā spēlējot pokeru ir sarežģīti vienmēr būt veiksmīgam spēlētājam. Tomēr sarežģītība slēpjas ne pašā spēlē, lai gan pokers, īpaši augstos limitos, ir pilns ar dažādām niansēm un kļūst ļoti sarežģīts.
Manuprāt, sarežģītība slēpjas spēles psiholoģiskajā aspektā. Precīzāk sakot, spēlētāja spējā kontrolēt savas emocijas, kad kļūst arvien grūtāk un grūtāk, īpaši ilgtermiņā.
Pokers var būt ļoti nogurdinoša un izsmeļoša spēle. Ja plānojat spēlēt pokeru regulāri un ne vienu gadu, jums ir jāatrod veids, kā izvairīties no stresa situācijām, kuras šī spēle noteikti piedāvās ne vienu vien.
Tie, kas pokeru spēlē jau diezgan ilgu laiku, agrāk vai vēlāk piedzīvo strauju kritumu (downswing). Pacēlumi un kritumi pokerā nav nekāds pārsteigums pat profesionāļiem. Tāpēc šajā situācijā palīgā nāk stresa vadība.
Doyle Brunson, vēl saukts par pokera krusttēvu, jautāts, kuru no jaunajiem pokera zvaigznēm viņš redz kā lielu spēlētāju, atbildēja: „Pagaidām nezinu. Pajautājiet man to pašu vēlreiz pēc 30 gadiem.“
Lai ilgtermiņā būtu veiksmīgs spēlētājs, ir jāspēj pastāvīgi kontrolēt savu kapitālu un emocijas. Kad veicas labi, ir viegli saglabāt noskaņojumu. Tomēr, kad sāk veikties sliktāk, viss kļūst sarežģītāk. Pāris viens pēc otra sekojoši „bad beat‘i“ un lielākā daļa spēlētāju tiek izsisti no līdzsvara, nespējot domāt par neko citu kā tikai par piedzīvotajām neveiksmēm. Tas var radīt bēdīgas sekas. Ja sākat domāt, ka „pokera dievs“ ir noskaņots pret jums, nekavējoties pārtrauciet spēlēt, jo būs tikai sliktāk.
Fenomenā izraisa „bad beat‘u“ stāsti
Spēlētāji, kuri spēles sesiju beidza ar solīdu uzvaru, reaģē, slavējot sevi tā: „šodien tiešām labi spēlēju“ vai „šodien gandrīz neizjutu bad beat‘us“. Protams, tas ir jauki, bet viss var ātri mainīties. Sliktākais ir tas, ka neveiksmes tiek atcerētas ilgi, bet veiksmīgs spēles posms tiek uztverts kā parasta parādība.
Nespēja pareizi interpretēt piedzīvotās situācijas rada noteiktu fenomenu – „bad beat‘u“ stāstus. Katrs tos zina, katrs tos ienīst un gandrīz katrs tos stāsta.
Nebūtu tik slikti, ja pokera spēlētājs šādas situācijas vērtētu objektīvi, tomēr ir pretēji, lielākā daļa spēlētāju cenšas uz to skatīties daudz dziļāk, un tas rada vēl vairāk stresa. Profesionāla pokera spēlētāja dzīve jau tā ir pietiekami saspringta. Tāpēc papildu stress ietekmēs tikai negatīvi. Kas spēlē sliktāk, jo jūtas slikti, parasti spēlē pasīvāk vai pat pretēji – neuzmanīgi (kā maniaks).
Neviens ar prieku nezaudē lielu banku. Pat ja tas notika „bad beat‘a“ dēļ. Ja vēlaties spēlēt pokeru nopietni, jums ir jāspēj atdalīt savas emocijas no spēles sesijas rezultātiem.
Nesatraucieties par lietām, kuras jūs tāpat nevarat mainīt. Jo vairāk par to uztrauksieties, jo sliktāk varēsiet koncentrēties uz lietām, kuras joprojām varat kontrolēt – jūsu personīgās darbības.
Ja zaudējat lielu banku pret spēlētāju, kuram derēja tikai divas kārtis, pasmieties un sakiet „Nice Hand“. Un tā arī domājiet. Galu galā spēlētājs, pret kuru zaudējāt pēdējo partiju, ir jūsu labākais klients, kurš nākotnē jums samaksās daudz vairāk. Tāpēc izturieties pret šādu spēlētāju atbilstoši. Galu galā tiek teikts: „draugus turi tuvu, bet ienaidniekus vēl tuvāk“.
Aizņemts no: http://www.pokerzeit.com/pokerstrategie/pokerpsychologie/emotionen-kontrollieren